Ne jau katru dienu tavā klasē ierodas jauniņie. Ne jau katru dienu tu viņos iemīlies. Ne jau katru dienu tu izjūti ko dīvainu kas liek saprast kad tu viņu mīli.
Tad viņa ienāca pa durvīm apsēdās dīvānā un paņēma pulti. - Ko skatamies. Viņas seja. Tā nebija dusmīga. Tā drīzāk bija vienaldzīga. Tātad viņa mani saprata.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
- Tu....tu esi dusmīga? Nedroši pajautāju raugoties grīdā. - Par ko? Viņa smejoties teica. - Nu..... par to kad es tev uzbļāvu un sarunāju tās lietas ko nemaz nedomāju. Lūdzu piedod es tā negribēju es vienkārši.... aptrūkos. Pat raudāt pārstāju. - Paliki greizsirdīga? Es zinu. Atceries to reizi kad ar mani tā notika? Es nebiju laipnāka pret tevi. Nu ko tad es varēju zināt. Tu jau neteici kad Gusts bija tavs brālēns. Tu tikai klusēji. Vismaz laicīgi pateici kad viņš ir kretīns. Nu tad tu neatbildēji uz manu jautājumu. Ko skatamies? Viņa to tik ātri pateica. Kad man kā žirafei pieleca ko viņa jautāja, viņa jau bija ieslēgusi telvizoru un skatijās uz mani. Es ielēcu dīvānā, apskāvu Bellu un teicu ko domāju: Skatamies komēdiju. Ja ne es sākšu raudāt. - Labi, padods. Skatīsimies komēdiju. Starpcitu Kens ar Nilu aizgāja mājās. - Aha.
Tas mums bija meiteņu vakars. Sen tāda nav bijis. Filmas, spilvenu kaujas, sarunas par puišiem. Viss kā parasti. Gulēt aizgājām ap 03:00 jo atcerējāmies kad uz skolu. ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Rīts
- CELIES. DEG! - Zinu. Ļauj gulēt līdz nāvei. Klusi nomurgoju kautko zem deguna un sajutu pankūkas. - PANKŪKAS DEG. KO NETEICI EJAM ĀTRĀK KAMĒR VIRTUVE NENODEG. - Ha ha ha. Speciāli vienu piededzināju. Zināju kad piecelsies. Tas vienmēr strādā uz tevis. Tikai tiko pamaniju kad biju piecēlusies. Pa kuru laiku? - Labi, labi. Atceries.... aaa nē tu jau gulēji. - Ko. - Tev Kens zvanija kautko par randiņu murgoja. Laikam pie jūras. Ar ziediem - Ko! Kad? Šodien? Uzreiz pateikt nevarēji? Ko lai es velku? Kur? Pie jūras? Cikos? Smējos pilnā kaklā. - Ko smejies? Tas nav smieklīgi. Tas ir šausmīgi! Nevarēju beigt smieties. - Viņš..... viņš.......ne......zvanija. smejoties kautkā izmociju. Šķiet viņa saprata jo sāka palikt dusmīga. Tad domīga. Un visbeidzot kopā ar mani smējās pa visu māju. Kad norimām gājām ēst pankūkas un tad devāmies uz skolu.
