Just a girl

#10

Mēs devāmies uz kafeinīcu. Mēs smējāmies, skrējām, sacentāmies kurš ātrāks un pat klusējām. Pēdējais bija visgrūtākais. Nespējām klusēt. Tas bija kā mēģināt nerunāk kamēr izlaista smieklu gāze. Tu klusē. Iekaties kāda acīs. Viņš arī paskatās un tu pat nejūti bet esat sākuši smieties. Citi dzird kā jūs smejaties un arī neiztur. Un tā viss no jauna, Tikai šoreiz tu atceries kā jūs visi smējāties un sāc smieties. Atkal visi smejas tev līdzi un jūs pat gandrīz kafenei paejat garām.
Mēs ieejam iekšā smejoties. Visi uz mums skatijās kā uz jukušajiem. Man un izskatijās kad pārējiem arī bija vienalga. Apsēdāmies pie loga.
- Nu ko mani necilie kalpi pasūtīsim. Nils skatīdamies tikko atnestajā ēdienkartē prasija. Viņš to pateica tik vienkārši. Tik berūpīgi jad es atkal sāku smieties.
- Kas ir vis necilākais šai kafenē?
es prasiju.
- Nu jūs ar karali esat atnākuši. Neko necilu nedrīkst ņemt.
- Aaa. Tad saldējum kokteili visiem. Gribu redzēt kam pirmajam smadzenes sasals. Bella skaļi teica. Visi sākām smieties. Bellas seja bija tik lielā šokā.
- Ko? Es nopietni.
- Ko pasūtīsiet? Viesmīle bija atnākusi.
- 4 sladējuma kokčus.
- KO?
- Ko? Vaitad negribēji? Prasiju viņai.
- Tak 8. Ar 4 nepietiks.
- Labi 8.
- Viss? Labi. Un viesmīle aizgāja atstājot mūs smejamies.
- Tātad... mums ar Kenu kautkas jāsaka.
- Vaitad? Bella iebiksta viņam sānos.
- Nu ja.Atceries. Viņa iečukst Kenam kautko ausī. Tas izskatijās aizdomīgi un es paskatijos blakus sēdošajam ne mazāk apjukušajam Nilam acīs. Viņš arī redzēja kautko aizdomīgu bet neteica. Kens cenšoties nesmieties aplika ap Bellu roku.
- Mēs esam kopā. Abi reizē pateica.
- Aha. Pag KO? Kopā? Kopš kura laika? Kāpēc es neko nezināju? Bella. Tu esi mana labākā draudzene bet pasaki to tikai tagad?