#3

438 40 0
                                    

Tieši pie klases durvīm es ieskrēju kādā puisī(bildē). Ātri nolamājos un paskatijos uz viņu.
- Skaties kur ej.
- Pati neskatijies.
- Labi piedod. Nav tas labākais rīts.
- Nekas. Ne tev vienīgajai.
- Tu esi Nils ja?
-  Nils Reiss. Un tu būtu?
- Mela. Mela Hanna Saunta.
- Skaists vārds.
- Paldies. Tev arī.
- Ko tu d...  Viņš nepaspēja pateikt teikumu kad noskanēja zvans un visi skrēja mums virsū, ievelkot klasē.
Skolotāja kavēja stundu 5 min.
Man priekšā sēdēja Marija un Klēra, es sēdēju viena un visi pārējie soli tika aizņemti tāpēc Nilam nācās apsēsties blakus man.
- Drīkst?   Nils jautāja
- Nē. Nekādā gadijumā.   Nils nedaudz noskuma. Es iesmējos.
- Protams drīkst. Turklāt šī ir vienīgā brīvā vieta.   Viņš pasmaidija. Viņa smaids ir tik burvīgs😍. Fui ko es domāju. Nevar būt kad man viņš p...
- tu neatbildēji uz jautājumu.
Ko viņš jautāja?
- ko tu jautāji?
- kāpēc tu šodien tāda īgna?
- es neesmu īgna!  Dusmūgi pateicu - man tikai rītu sabojāja.
- Labi, labi. Es tikai pajautāju. Viņš teica aizstāvoties.

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

15:30
Pēc stundām

-Nu ejam tak.  Bella mani stūma steidzinot iet mājās
-Nu lēnāk. Es vēl zemē nokritīšu.   Smejoties teicu.
- Un tad gan mēs vairs nesmaidīsim.   Bella paskatijās nopietni uz mani
- Tad mēs smiesimies. Pateicu un sāku smieties.
-zini, ir tāda iespēja...
- Nu stāsti, stāsti!
-  Tāda iespēja kā iet un runāt reizē tākā pakustini savas bulciņas un ejam uz tavu māju.
- Kā? Vai tad es neteicu?
- Ko?
- Mamma neļāva.
- Nopietni?   Bella parādija bēdīgu seju😟.
- Nē😂😂😂
- Ak tu! Panāc šurp lai es tev varu parādīt kas ir īstas dusmas.  Tajā pašā brīdī es sāku skriet atmuguriski un ieskrēju kādos.
Tikai ne atkal!
Tie bija....

Just a girlWhere stories live. Discover now