Otrpus naktij

Saskarsme

"Tomas? Tas esi tu?!" trīcot pie visām miesām Tesa jautāja.

"Ak, Tesa! Jā, tas esmu es, dārgā!" mirkdami asarās abi apskāvās.

Vieta kurā viņi bija nokļuvuši atgādināja kabatu.

Kad jaunieši mēģināja kustēties viņi drīzāk peldēja kā staigāja.

"Man liekas, ka esam kļuvuši par dvēselēm." Tesa čukstēja. Tomass neko neteica, puisis sirga ar klaustrofobiju, kas mēdza viņam uzklupt pēkšņi, visnepiemērotākajos momentos. Viņš sagrāba Tesas roku un vilka viņu ārā pretī gaismai.

Izrādījās, abi tik tiešām atradās kabatā. Izpeldot ārā no tās viņi ieraudzīja mazas meitenītes ķermeni.

"Kādas šausmas.." Tesai izlauzās.

"Mēs esam Kobes mājā." Tomass pārliecinoši noteica. Viņš bija paguvis ielūkoties augšstāva istabā, kad savas vieglprātības dēļ atvēra durvis.

Viņi lēnām noplūda lejā pa kāpnēm un tur ieraudzīja Īdu un Džošu.

Abi mīlnieki skaļi bļāva taču viņus nedzirdēja.

Tesa airāpās līdz pavērtajai grāmatai.

Meitene tur sēdēja un lasīja, kamēr Tomass bezmērķīgi plūda apkārt. Negaidīti viņas acis pievērsās kam tādam, kas viņu tiešām ieinteresēja.

Ķermeņa atgūšana

Lai atgūtu cilvēka ķermeni fiziskā formā no Dinami garu apsēstības, jānogalina gars, kas uzsūcis cilvēka dvēseli, lai to atbrīvotu. Tad dvēselei jāiziet cauri virsmai, pa kuru tā nokļuva otrpus.

Tesa pasauca Tomasu, puisis apstiprināja, ka teksts ir par viņiem. Tas varēja būt risinājums!

Divas dienas viņi sēdēja līdzās saviem draugiem, ik pa brīdim sākdami trakot aiz bezspēcības.

Visbeidzot Īda atkal atvēra grāmatu, un gan Tesa, gan Tomass acumirklī sāka glūnēt tajā gar draudzenes plecu.

Ieslodzīto dvēseļu izsūcēji pēc maltītes vienmēr atgriežas īpašniekā.

Šis teikums bija abu glābiņš. Pāris ar šausmām bija noskatījies kā gars uzbrūk draugiem un tiek nogalināts. Viņi redzēja kā tā mirstīgās atliekas uzvirmo augšup. Tie dzirdēja neskaitāmas dvēseles atviegloti raudam dodoties augšup.

Tomēr viņi bija dzirdējuši vēl kaut ko. Viņi dzirdēja kādu dvēseli kaucam agonijā, it kā līdz ar garu mirtu daļa tās.

Viņi bija dzirdējuši par šo "īpašnieku" jau agrāk. Tā bija meitenīte augšstāvā.

Abas dvēseles cik ātri vien varēja devās augšup. Kad viņi nonāca augšstāvā abi bija pārsteigti.

Pa istabu gaužām apjucis plūda Brendons.

"Arī tevi?!"

Dvēsele pamāja ar galvu.

Draugi apskāvās, bet tas nebija ilgstoši. Tesa ar Tomasu veicīgi izskaidroja puisim, kas notiek.

Viņiem bija jāsteidzas, gari jebkurā mirklī varēja izēst viņu materiālo apveidu uz visiem laikiem.

Kādu brīdi valdīja klusums.

"Lienam iekšā viņas mutē. Es domāju, ka tur būs atbilde." Tesa beidzot apņēmīgi noteica.