Dont Talk To Me...

Pamestais tornis..

Kad puiši aizgāja, ieslēdzu mazo nakts lampu un izslēdzu lielo.. pārvilku pidžammu un ielīdu gultā. Uzzvanīju māsai.. pēc kāda laika viņa pacēla klausuli.

"Čau!" Es uzsmaidiju un teicu māsai.
"Čau.." viņa miegaini teica.
"Tu jau gulēji?"
"Biju iemigusi.. "
"Kā iet?" Es jautāju.
"Labi.. mamma nedzer.. viss itkā ir kārtībā.." viņa teica.
"Tad jau labi. Netraucēšu, ej čuči. Arlabunakti, saldus sapņus, mīlu tevi un bučas.." teicu māsai.
"Tev arī!" Likās ka viņa uzsmaida un atbildēja.

Saruna beidzās. Uzliku uz austiņām mūziku un izslēdzu gaismu. Pēc laiciņa aizmigu.

Nākamajā dienā apmeklēju skolu.. stundas.. pusdienas.. nekas interesants. Atgriezos kojās un ienākusi savā istabiņā uzrakstiju Aleksim ka esmu klāt. Viņš atbildēja ka drīz nākšot.

Abi sēdējām.
"Kā rēķina funkciju?"
"Aleksi, tā ir septītās klases viela!" Es pasmējos...

Palīdzēju viņam ar mājas darbiem un tad abi klausījāmies mūziku.

"Klau.. izejam pastaigāties? Te nav gaisa.." es teicu.
"Nezinu..ārā ir tumšs. Negribu iekulties nepatikšanās.."
"Tagad tev arī no tumsas bail?" Es iesmejos ķircinot puisi.
"Nē. Man nav bail no tumsas."
"Nu tad ejam?" Es piecēlos kājās.

Paņēmu atslēgas un jaku rokās un skatijos uz Aleksi. Viņš nopūtās un piecēlās kājās. Izgājām no kojām un devāmies uz pilsētas malas pusi. Runājām par mazsvarīgām lietām.

"Neticēju ka tu pa tumsu staigātos pa āru.." Aleksis iesmējās.
"Kādēļ ne?" Es jautāju.
"Nu tu neesi.. nu.. kā Lai pasaka.."
"Tu domā ka neesmu drosmīga?"
"Nu.. nedaudz jau taisnība ir."
"Nav gan!" Es iespurdzos.
"Ja? Tad.. pierādi! Uzkāpjam tajā tornī!" Viņš palūkojās apkārt un tad norādīja uz vecu un pamestu torni.

Okay.. daudzi šajā brīdī pagrieztos un ietu prom.. taču pamesti objekti.. tā ir mana vājība. Likās diezgan smieklīgi ka Aleksis norādijā uz pamestu torni un domā ka tajā neuzkāpšu.

Es pagriezos uz torņa pusi. Sāku iet uz to un tad apstājos. Aleksis stāvēja uz vietas un nekustējās.

"Tu nāksi?" Es jautāju.
"Tu taču nedomā to nopietni? Okay.. ņemu vārdus atpakaļ. Tu esi drosmīga.." viņš ielika rokas kabatās.
"Nopietni?" Es iesmējos un turpināju iet uz torņa pusi.

"Vika tu nopietni? Nàc atpakaļ!" Aleksis man bļāva bet es gāju neapstādanies.
"NU LABI! PAGAIDI!" Viņš iebļāvās un skrēja uz manu pusi caur visām garajām zālēm un krūmiem.

"Žogs?" Es biju šokā kad bijām ļoti tuvu pie torņa.
"Nu tad jāiet atpakaļ." Aleksis teica un pagriezās. Es tikmēr uzrāpās pa žogu. Apsēdos uz žoga malas. Aleksis pagriezās pret mani.
"V..Vika! Tu ko dari?!" Viņš pieskrēja pie žoga. Es nolecu no žoga un atrados žoga otrā pusē. Pagriezos pret Aleksi.

"Nopietni?" Aleksis teica ar nopietnu seju. Es uzsmaidiju un paraustīja plecu. Arī viņš pārlēca pāri žogam.

Pie torņa bija ļoti nedrošas trepes. Es noskatijos uz tām un tad sāku pa tām kāpt. Aleksis saķēra manu džemperi.

"Nē. Tu tur nekāpsi!"
"Kāpšu gan!" Es atrāvos un kāpu augšā. Aleksis nopūtās un sekoja man.