Dont Talk To Me...

Ceru..

Mamma aizbrauca uz darbu, māsa uz skolu.

Pēkšņi izdzirdēju durvju zvanu un devos lejā. Abi sunīši bija sadraudzējušies un skrēja man līdzi riedami. Es atvēru durvis.
"Hey.. nāc iekšā!" Teicu ieraugot Džeimsu, bet mazos sunīšus izlaidu dārzā paelpot svaigu gaisu.

Abi ar Džeimsu uzgājām augšā uz manu guļamistabu. Abi apsēdāmies.
"Nu? Kas noticis.." Džeimss jautāja.
Es palīdu zem segas lai nenosaltu.
"Aizvakar.. es dzirdēju jūsu sarunu."
Es iesāku. Džeimss to izdzirdot palika nopietns, un ar vienu roku atstutēja savu galvu.
"Es gribēju aizdot Aleksim naudu, bet viņš ti nekādā gadījumā nepieņēma." Es teicu.
"Un pareizi darīja. Jo mazāk cilvēku zin par to, jo labāk." Džeimss var teikt atkārtoja Alekša vārdus.

Kādēļ tas ir labāk???

"Labi.. klausies tālāk. Vakar man uzsita ļoti augstu temperatūru, dēļ kuras pašlaik esmu šeit. Mamma mūs abus aizveda uz slimnīcu. Dēļ Alekša rētas, nolēmām ka brauksim uz šejieni taču kojās satikām.. Reini." Es stāstiju.
"Lūdzu nesaki ka viņš tevi redzēja kopā ar Aleksi!" Džeimss piecēlās kājās. Es apklusu, un nedaudz nosarku.
"Es.. es viņam pasniedzu Alekša parādu." Es klusām teicu.
"KO?! Ak nē... Tu saproti ko esi izdarījusi?!" Džeimss saķēra galvu.

Man acīs atkal sariesās asaras. Vai tad tiešām esmu izdarījusi ko tādu, kas liek justies kā pasaules galā?

"Vika.. neraudi. Vienkārši. Ah, saproti, Reinis ir ļoti bīstams. Visi kas ar viņu sapinas, beigās cieš. Tu pasniedzi viņam lieku naudas summu, Alekša klātbūtnē, un Aleksis to nevēlējās. Reinis tagad padomās ka tu esi bagāta.. un notiks tas pats kas ar Aleksi. Reinis tevi izmantos, tu iekūlusies lielās nepatikšanās..." Džeimss man stāstīja.

Tad lūk kādēļ visi te ceļ traci gaisā.
Bet pamats ir.. un spēcīgs!

"Viktorij.. lūdzu nerādies kojās! Tas tev nāks par sliktu.. un centies nesaskarties un jeb kādā veidā izvairīties no Reiņa. Labi?"
"Nu.. labi! Bet ko man darīt ar Aleksi?"
"Kā ko darīt?"
"Es pasniedzu Reinim naudu. Aleksis uz manis uzbļāva, pateica lai nerunāju ar viņu, un aizgāja prom." Es mēģināju novaldīt skumjas.
"Es parunāšu ar viņu." Džeimss pateica.
"Paldies tev liels.. ko es bez tevis iesāktu.." pateicu draugam un apskāvu viņu.

"Paliksi līdz vakariņām?" Es jautāju.
"Nē. Es baukšu uz kojām.." Džeimss teica.
"Labi.. brauc uzmanīgi." Teicu un atvadījos no puiša.
"Veseļojies." Džeimss noteica un izgāja no manas istabas.

Es Iegūlos gultā un apskāvu Alekša jaku. Es ceru ka viss būs kārtībā.

Es ieslēdzu telefonam skaņu un noliku to zem spilvena. Ieslēdzu televizorā mūziku un iemigu.

Esmu slima.
Jūtos draņķīgi...
Bēdīgi un nogurusi..