Dont Talk To Me...

Reinis

Vakars.
Es glauni saģērbos- Sarkana apspīlētā kleita līdz ceļgalam, bēšīgas augstpapēžu kurpes, skruļļoti mati un skaista pērļota kaklarota.

Aleksis nedaudz pastāstīja par māsu. Viņu sauc Linda. Viņa ir 21 gadus jauna sieviete un strādā par bērnudārza audzinātāju. Viņa esot sirsnīgs cilvēks.

Pirms es sāku taisīties, Aleksis aizbrauca uz veikalu pakaļ produktiem un šampanieša pudeles.

Viņš ienāca dzīvoklī, bet es jau biju sākusi taisīt vakariņas. Nolēmu uztaisīt ceptu vistu baltvīna mērcē, klāt ar vārītiem kartupeļiem un salātiem. Aleksis ienāca virtuvē un uz brīdi apstājās skatīdamies uz manis.
"Kas?" Es jautāju un paņēmu no viņa maisiņus..
"Tu.. izskaties burvīgi." Viņš pateica, uzsmaidija un pienācis pie manis klāt, noskūpstīja mani.

Kopā sākām taisīt vakariņas.

Kad vakariņas bija gatavas, sagaidījām viņa māsu..
"Sveiks.." Linda sasveicinājās ar Aleksi un ienāca iekšā.
"Mās, iepazīsties. Tā ir.. mana meitene.. Viktorija." Aleksis brīdi paskatījās uz manis un uzsmaidija.
"Prieks iepazīties.." Es teicu un Linda mani apskāva.
"Man arī liels prieks." Viņa teica.
"Nu ko mēs te stāvēsim.. nākam iekšā.." es teicu.

Linda bija uzvilkusi skaistu baltu kleitu, melnas augstpapēžu kurpes. Viņai bija skaisti, tumši brūni, iztaisnoti mati. Zilas acis, tāpat kā Aleksim. Ap roku viņai bija zeltaina pulkstenis un ap kaklu, zelta ķēdīte.

Mēs apsēdāmies pie galda un visi sākām runāties.

Vakars ļoti jautri pagāja un es piedāvāju Lindai palikt pa nakti, skarā ar to ka abas bijām iedzērušus šampanieti.

"Arlabunakti.." es apķēru Lindu un visi devāmies gulēt.
Nakts.
Es nejutos labi.. es lēnām izkāpu no gultas. Izgājusi no istabas, ieraudziju Lindu stāvam pie loga, pilnībā saģērbušos.
"Linda.. kādēļ neguli? Nenāk miegs?" Es jautāju un piegāju pie viņas.
"Piedod.." viņai acīs bija asaras.
"Par ko?" Es teicu un vēlējos viņu apskaut.
"Par.. šo.." viņa teica un man pie sejas pielika kādu auduma gabalu.

Es atslēdzos.

Es pamodos.. es atrados piesieta pie krēsla. Telpā bija vēsa un tumša. Neko nevarēja redzēt. Es sāku bļaut.
Kas notiek???
Kur ir Linda?!

Pēc brīža telpu apgaismoja. Durvis atvērās un pa tām ienāca.. Reinis.
Reiņa roka atradās pie Lindas rīkles.

"Vika.. lūdzu!! Lūdzu piedod!! Es neesmu vainīga!' To visu izdomāja viņš!!" Ko līdz Linda mani ieraudzija viņa sāka bļaut bet Reinis saņēma viņas rīkli...
viss!
Man ir cauri!

Alekša POV
Pamodos. Vikas blakus nebija.. Dīvaini. Parasti viņa guļ ilgāk. Izkāpu no gultas un devos uz viesistabu. Mājās neviena nebija.
Sievietes.. jau no paša rīt devušās iepirkties vai "paelpot svaigu gaisu". Nez kapēc svaigs gaiss vienmēr iegādājas viņām jaunus apavus vai kažokādas mēteļus.. Somiņas utt.

Zvanīju viņām abām.. neceļ. Viktorija parasti paceļ klausuli..

Uztaisiju brokastis un tad saņēmu ziņu no Viktorijas...
"Izpirkuma maksa-10 000
Apmaiņas vieta-Skolas parks."

Man viss bija skaidrs..
Reinis...