Dont Talk To Me...

Es viņu mīlu 💕

Es uzgāju augšā. Ienācu Viktorijas istabā. Viņa saldi gulēja. Es apgūlos viņai blakus un apķerot viņu skatijos ieskēgto televizoru.
"Čau.. jūs te sagulēsiet?" Vikas mamma ejot garām jautāja.
"Domāju ka jā.." atbildēju.

Man bija ļoti liels prieks ka Viktorijas mammai nebija nekas pret to ka guļu kopā ar viņu vienā istabā.. vienā gultā.

Viņa ir ļoti laipna.

"Labi.. tikai kad ej gulēt, izslēdz lūdzu televizoru un gaismas.. labi?"
"Okey.. Arlabunakti." Es uzsmaidiju.
"Arlabunakti Aleksi.." viņa teica un aizvēra istabas durvis.

Es aiztaisīju balkona durvis, kas bija palikušas vaļā. Izslēdzu gaismas un ielīdu gultā.. blakus Vikai.
Viņa vārgi atvēra acis vaļā.
"Izgulies.. labi?" Es teicu un aizliku viņas matu šķipsnu aiz viņas auss. Es apķēru viņas ķermeni. Tas bija ļoti karsts dēļ viņas temperatūras.
"Aha.. Arlabunakti.." viņa noteica un atkal iemiga.

Arlabunakti.

Viktorijas POV
Es pamodos. Aleksis joprojām gulēja man blakus. Es ievilkās viņam tuvāk.. man bija ļoti auksti un viņa ķermenis bija silts.
"Tev auksti?" Izdzirdēju Alekša balsi.
"Nedaudz.." es teicu. Viņš no kājgala paņēma vēl vienu segu un apsedza mūs abus.
"Paliks siltāk.." viņš teica un nobučoja manu pieri. Es aizvēru acis un istabā ienāca kāds..
"Labrīt. Saldētavā ir pankūkas ar karameļu pildījumu. Uzcepsat paši. Es uz darbu.." izdzirdēju mammu.

Kad viņa aizgāja atvēru acis. Aleksis mierīgi skatijās uz manis.
"Ko tas nozīmē?" Es jautāju.
"Viss kārtībā.. tava mamma visu zin un saprot. Viņa ir ļoti laimīga.." viņš teica. Es uzsmaidiju.
"Kā tu gulēji?"Aleksis jautāja.
"Labāk nekā jeb kad.." es atbildēju puisim un aizvēru acis.
"Ir agrs rīts. Droši guli." Viņš teica un mēs abi atkal iemigām.

Pamodāmies ap pusdienlaiku.
Es arvēru acis un Aleksis jau sēdēja telefonā. Es ietinusies segā devos lejā un Aleksis aiz manis.
"Tava māsa skolā?"
"Jā.." es noteicu un apsēdos dīvānā. Aleksis atnesa no virtuves gardumus un sulu. Ieliku viņam klēpī spilvenu un apgūlos tā lai redzētu televizoru. Tur rādīja filmu kuru abi kopā sākām skatīties.

Biju tik laimīga. Pēkšņi izdzirdēju zvanu pie durvīm. Aleksis aizgāja atvērt durvis.
"Aleksi? Ko ta tu te?" Dzirdēju Džeimsu  iesmiedamies.
"Es pie Vikas." Aleksis uzsmaidija.
Abi ienāca iekšā. Abi apsēdās un es atgriezos iepriekšējā pozīcijā, galva Alekša klēpī... Džeimss smaidīdams skatijās uz mums.
"Kas?" Aleksis iesmējās.
"Jūs.. kopā?" Džeimss joprojām smaidīja.
".. Jā.." Aleksis smaidīdams paskatījās uz manis.
"Man prieks.. tas būtu jānosvin ne?"
"Kādā ziņā?" Aleksis jautāja.
"Es aizbraukšu pakaļ šampim.. pasēdēsim parunāsim.. paskatīsimies kādu filmu." Džeimss teica.
"Nezinu.. Vikai joprojām ir temperatūra un viņas mamma.."
"Brauc.. paņem labāk divus." Es teicu un saņēmu Alekša roku.

Džeimss aizbrauca..
"Tu nevari dzert.. tu esi slima.."
"Aleksi.. C'mon.."
"Labi.. vienu glāzi.. ne vairāk."

Es uzsmaidiju. Vakarā visi pasēdējām. Mammai nebija iebildumu un viņa uz kādu brīdi pievienojās. Temperatūra vakarā bija nokritusies un mamma atļāva braukt uz dzīvokli ar vienu notiekumu, ka Aleksis mani pieskatīs. Džeimss mūs aizveda uz mājām un tad aizbrauca.

"Paldies..." es teicu Aleksim kurš virtuvē taisīja man desmaizes.
"Par ko?" Viņš jautāja un turpināja taisīt maizītes.
"Par visu.. par to ka esi.." es teicu un ietinos segā kad viņš atnāca ar šķīvi.
"Nē.. paldies ka tu Man esi.." viņš uzsmaidija un iedeva man buču.

Skatījāmies filmu un tad es iemigu..
Aleksis aiznesa mani uz istabu un mēs abi gājām gulēt..

Viens otram blakus...
Es viņu mīlu.. 💕