Dont Talk To Me...

Temperatūra..

"Nevis vari, bet vajag!" Es atbildēju.
"Labi.. pazvanīšu mammai un pateikšu ka kādu laiciņu padzīvošu pie tevis." Aleksis teica.
"Klau.. man tev ir piedāvājums." Es teicu.
"Es aizbraukšu pakaļ saldējumam un mēs abi noskatīsimies filmu." Teicu un devos pēc jakas.
"Man šokolādes." Aleksis uzsauca no istabas un es devos uz veikalu.

Ienācu dzīvoklī un ieraudziju Aleksi šķiedrām albūmus kas atradās kādā no plauktiem.
"Emm.. piedod."
"Nē.. viss kārtībā." Es teicu un apsēdos viņam blakus. Viņš bija atšķīris bildi kur es esmu maziņa.

Bilde uzņemta laukos. Es, savā sarkanajā kleitiņā, sēdēju tētim klēpī.
Man bija 4 gadi.

"Tas ir viņš?" Aleksis norija siekalas un jautāja.
"... jā. Mans tētis.." es uzsmaidiju un centos novaldīt asaras.
"Labi.. ejam ēst saldējumu." Aleksis aizvēra albūmu un piecēlās kājās.

Pēkšņi viņš saķēra sānu un pieķērās pie mana pleca, skaļi ievilkdams elpu.
"Sāp?!" Es saķēru viņa roku lai viņš varētu nostāties.
"Nē.. tikai.. nedaudz!" Viņš ar mokām teica.
"Ak Dievs! Apsēdies!!" Es teicu.
"Teicu lai tu daudz nestaigā!" Puisis apsēdās.
"Kaut ko atnest? Pārsiet nevajag?" Es jautāju. Puisis uzsmaidija.
"Man viss ir kārtībā. Nedaudz iesāpējās sāns. Kādēļ tu satraucies?" Puisis lēnām atlaida sānu.
"Tam nav izskaidrojuma.." atbildēju uz viņa jautājumu.

Es atnesu saldējumu. Palīdzu zem silta un mīksta pleda. Abi kopā skatījāmies "The Space between us".
(Ļoti laba filma 🌸💕)

Uz beigām man acīs sariesās asaras. Aleksis saņēma manu plaukstu. Tad uzslēdzu vēl vienu filmu, taču es iemigu Aleksim uz pleca.

"Hey.. filma beidzās." Es dzirdēju Aleksi čukstam taču negribēju mosties.

Es jutu kā viņš pieceļas un lēnām mani nogulda. Tad sajūtu ka viņš man apsedza ar segu no manas istabas.
Vairāk neko nedzirdēju, jo siltā sega mani ievilka dziļā miegā.

No rīta pamodos. Šausmīgi sāpēja galva. Aleksis gulēja.
Nolēmu c temperatūru.
38,9°?!
Nav brīnums kādēļ sāp galva, bet skolu kavēt nevaru.. lēnām sataisijos un ar taxi devos uz skolu.

Kad atbraucu mājās, Aleksis rosījās pa virtuvi. Man bija šausīgi auksti, tādēļ tiklīdz kā iegāju dzīvoklī, Iegūlos dīvānā un apsedzos. Ieslēdzu televizoru.

"Čau.. viss kārtībā?" Aleksis jautāja.
"Jā viss Ok! Tikai auksti.."
"Vika, dzīvoklis ir silts."
"Ko tu dari?"
"Es taisīju ēst." Viņš domīgi atnāca pie manis.
"Kas?" Es jautāju jo viņš skatijās uz manis.
"Tev ir temperatūra? Uz galda stāvēja termometrs.." viņš teica.

Nu protams. Aizmirsu nolikt vietā.
"Nē.. viss ir Ok!" Es teicu.
"Ja viss ir Ok, tad neiebilsti uzmērīt temperatūru." Viņš teica.

Es uzmērīju.
39,2°

"Viktorij, tev jābrauc uz slimnīcu! Ar tādu temperatūru nevar sēdēt mājās!"
"Nomierinies.." es teicu un ņēmu telefonu.

Zvans.
"Mammu.. tu darbā?"
"Nē.. A kas?"
"Vari atbraukt? Man ir augsta temperatūra bet visas zāles mājās."
"Bet protams ka atbraukšu.."
zvans beidzās.

"Tava mamma brauks?"
"Jā." Es atbildēju.
"Emm."
"Atvēršu durvis, sasveicināsies un viss." Es teicu.
"Nu labi.." viņš atbildēja un mierīgi ejot atnesa man vēl vienu segu.