Dont Talk To Me...

Meloja

Es atvēru acis. Aleksis saldi gulēja man blakus, vienu roku uzlicis uz sāna, bet ar otru roku turēja manējo. Es prātīgi piecēlos lai viņu nepamodinātu. Aizgāju uz savu istabu. Saģērbos, paņēmu somu un devos uz virtuvi. Uzrakstīju Aleksim zīmīti.

"Čau.
Paliec dzīvoklī un mēģini daudz nestaigāt! Būšu mājās ap pusē diviem. Ledusskapis ir pilns ar ēdienu ;) Jūties kā mājās un lūdzu pabaro Žiku.. "

Noliku zīmīti viesistabā uz galda un devos uz skolu. Ceļā uz mājām ieskrēju veikalā un paņēmu dažas Bintes jo rētu vajag pārsiet. Ieskrēju arī picērijā un paņēmu divas ananāsu un vistas gabaliņu picas. Devos mājās.

Ienācu dzīvoklī un Aleksis sēdēja skatijās televizoru, glaudīdams žiku.

"Čau.." sasveicinājos un nometu no pleciem somu. Devos uz virtuvi lai noliktu picas.
"Sveika.." viņš nāca uz virtuvi.
"Es taču tev rakstiju lai tu daudz nestaigā.." noteicu un noskatijos uz viņu ar "nopietni?" Acīm. Atvēru picas un paņēmusi gabaliņu devos pie ledusskapja lai paņemtu savu veselīgo vitamīnu dzērienu... kolu :D
"Es nestaigāju daudz. " viņš atbildēja. Abi piesēdām pie virtuves letes.
"Labi. Vēlāk būs jāpārsien. Kas īsti vakar notika?" Es jautāju.
"Kaut kāds jukušais skrēja garām un mani sadūra." Viņš atbildēju paņemšana picas šķēli.
"Un vispār.. saprotu ka skolās to māca, bet tu binti sien pārāk.. profesionāli." Viņš secināja.
"Mana mamma bija ārste, ja tu domā kur es to iemācījos.." atbildēju un no kabatas izvilku telefonu.
"Paldies.." pēc ilga klusuma Aleksis teica.
"Par ko?" Es jautāju un paskatijos uz viņu.
"Par visu.." viņš teica.
"Bet protams." Es uzsmaidiju u atbildēju. Kad picas bija apēstas, abi devāmies uz viesistabu, lai sagaidītu Džeimsu. Džeimss bija prasījis kur ir Aleksis un mēs teicām lai brauc uz manu dzīvokli, visu paskaidrosim.

Abi gadīdami, sākām skatīties televizoru. Žiks spēlējās ar mantiņām. Pēkšņi kāds pieklauvēja pie durvīm.

Atvēru durvis un tur jau stāvēja Džeimss.
"Sveika.."
"Sveiks.. nāc iekšā.." teicu un pagāju malā.
"Aleksi.. KAS NOTIKA?" Džeimss ieraudzīja draugu.
"Klau.. mani sadūra un.."
"SADŪRA? Kas pie velna..." Džeimss pārtrauca un paskatījās uz manis.

Nevainīgi pacēlu rokas augšā.

"Ne jau Viktorija. Kāds jukušais parkā. Viktorija atbrauca man pakaļ un atveda uz šejieni.. un apsēja brūci."
"Tev jābrauc uz slimnīcu." Džeimss teica.
"Piekrītu.." teicu un sakrustoju rokas.
"Nē... un viss." Viņš teica.
"Labi.. pārsiet nevajag?" Teicu.
"Laikam jau ka vajag." Viņš atbildēja.

Sāku pārsiet rētu. Binte bija piesūkusies ar asinīm. Kad pārsēju, uzreiz gāju padzert ūdeni lai beigtu drebēt.

"Kas viņai? Viņa.. apvainojās?" Dzirdēju Džeimsu jautājam.
"Nē.. viņai paliek slikti no asinīm."
"Es taču varēju pārsiet.." Džeimss teica. Es uzsmaidiju, jo tas bij ļoti mīļi no viņa puses.
"Nē.. turklāt viņas mamma bija ārste. Viņa to dara var teikt profesionāli."
Klusuma brīdis.
"Saki godīgi.. Reinis tevi sadūra?"

Kāds Reinis?
Ko?

"Klusāk... Jā Reinis. Vakar atkal satika mani parkā un pieprasīja naudas summu, pats zini kādā apjomā." Aleksis runāja nedaudz klusāk.
"Klau.. varbūt pajautā mammai lai paņem kredītu.. vai kaut kā to nokārto. Šodien sadūra, rīt jau nošaus. Un tu zini, ka ja man būtu nauda es tev aizdotu."
"Es tikšu galā."
"Labi.. tu paliksi te?"
"Visticamāk.."
"Ok. Es atnākšu rīt."
"Labi.." Aleksis teica un Džeimss aizgāja.

Man meloja..
Kādēļ?