Dont Talk To Me...

Solīji

Piektdiena..
Pamodos. Aleksis saldi gulēja man blakus. Es pagriezos pret viņu ar muguru un pielīdu viņam tuvāk. sāku sēdēt telefonā. Pēc pusstundas Aleksis mani apķēra.
"Labrīt.." viņš man teica un nobučoja manu vaigu.
"Labrīt.." es noteicu. Pēc kāda laika izlīdu no gultas. Saģērbos un Aleksis sāka taisīties.
"Uz kurieni tu?" Es jautāju.
"Man ir viena tikšanās.. ar draugu."
"Tu taču zini ka daudz nedrīksti staigāt. Rēta vēl nav sadzijusi." Es teicu un nopietni uz viņu paskatijos.
"Es paņemšu taxi. Viss būs Ok!" Viņš atbildēja un devās prom.

Es nolēmu šodien aiziet iepirkties. Skola ir attaisnota tādēļ kāpēc sevi nepalutināt? Ar taxi aizbraucu uz tirzniecības centru.

"Izķemmēju" daudzus veikalus. Nopirku jaunus šortus, dažus t-kreklus, divas kleitas un vairākas bikses. Iegāju apavu veikalā.

Sarkanas kurpes!
Nē.. sarkanas?
Kas tā par krāsu!

Wooow.. Kādi zābaciņi??
Vika.. zābaciņi?? Pilna māja ar tādiem!

Ak Dievs! Kedas!!!
Viss.
Man pietiek!

Uzmēriju kedas un dabūjusi savu izmēru, devos tās nopirkt. Izgāju no veikala ar jauno apavu pāri un..
Aleksi?
Kas tā par sievieti viņam blakus??

Es gāju tuvāk.
Viņš viņu nobučo uz vaiga, apskauj un tad dodas katrs savā virzienā...

Mana sirds sabruka.
Mēs esam kopā pāris dienas..
un tagad?

Es izskrēju ārā no tirzniecības centra. Noķēru taxi un norādīju adresi.
Ieskrēju dzīvoklī, nometusi mantas, skrēju uz guļamistabu. Apsēdos balkona krēslā. Es raudāju..

Pēc pusstundas, dzīvoklī ienāca Aleksis.
"Esmu atpakaļ." Viņš nobļāvās no viesistabas.
"Vika tu mājās?" Viņš nāca uz guļamistabu.
"Vika.. kas noticis?" Viņš ieraudzija mani raudam uz balkona.
"Nelien.." es teicu.. pagāju viņam garām un ielīdu gultā zem segas.
"Vikaaa.. stāsti." Viņš ielīda man blakus un apķēra mani.
"Aleksi... mēs kopā esam tikai dažas dienas.. bet tu jau satiecies ar citām sievietēm.." es raudot teicu.
Aleksis iesmējās.
Viņš izvilka no kabatas telefonu un parādīja bildes kur viņš ir kopā ar to sievieti.
"Tas ir obligāti?!" Es aizsviedu viņa telefonu kājgalī.
"Jā.. gribu lai zini cik man ir skaista māsa." Viņš teica.

Viss.
Es vairāk nevaru.

Es saķēru galvu. Kā es tā varēju padomāt??
"Piedod.." es teicu un sāku raudāt. Viņš droši vien tagad padomāja ka es viņu ienīstu. Es jutu ka viņš mani apķer.
"Par ko? Piedod ka es tev nepateicu ka eju satikties ar māsu. Vienkārši viņai bija svarīga saruna un viņa negribēja lai neviens zin, turklāt es gribu tevi ar viņu iepazīstināt. Ja tev nav iebildumu, es viņu varu uzaicināt šeit uz vakariņām.. ko saki?"

Es noslauciju asaras un piekritu. Es pagriezos pret Aleksi un viņš mani noskūpstīja.
"Es taču solīju, ka tevi nekad nesāpināšu.." viņš uzsmaidija.

Jā...
Solīji... 💕