1.

174 21 0
                                    

Ar lielu blīkšķi manā istabā iebelzās māte ar tēvu. Viņi viens uz otru kliedza. Abi nevarēja kaut ko izlemt, tas bija acīmredzams.
Tad pēkšņi mana mamma iesāka sarunu : " Tu esi pietiekami veca, lai varētu izlemt un saprast..."
Es neko nesaprastdama, šoka stāvoklī, vienkārši klusēju.
Tēvs:" Tatjana, ja tu iesāki tad pabeidz, bet nu labi... Klausies meita, tākā tev vēl nav tie 18 gadi un nevari dzīvot pati... Tu dzīvosi ar mani! Pārcelsimies kaut kur prom, dzīvosim kā tēvs ar meitu!!!"
Kamēr es centos atvērt muti lai ko iebilstu, māte paspēja pirms manis:     " Tā būs labāk mums visiem! Saproti pati!!"

Es sagruvu. Mana dzīve acu priekšā sabira vienās sīkās drumstaliņās. Man vairs nebūs tāda dzīve kā agrāk.

Palīdu zem segas. Uzvilku segu sev uz galvas.. Raudāju kā mazulis..

Stundu, divas, varbūt trīs..
Un tad sāka vibrēt mans telefons...

Tēva meita.Where stories live. Discover now