Tēva meita.

5.

Iegājām Oļega istabā. Viņa istaba likās ļoti plaša. Istabas vidū bija milzīga gulta ar tumši zilu pārvalku un tumši ziliem spilveniem. Pelēcīgu toņu tapetes un grīdu rotāja tumši zils,mīksts tepiķītis.  Pie griestiem bija milzīga lampa. Izskatījās pēc futbola bumbas,tikai bez krāsām. Man patīk!
Un tad es sapratu to, ka atkal ieklīdu savās domās un Oļegs vēro mani gaidot kad es izlīdīšu no realitātes.
"Vai viss labi?"-Oļegs satraucoši pajautāja.
Es:"Jā, man tik lootii patīk tava istaba!"
O:"Man prieks,bet ne jau par to mēs runāsim!"
*Oļegs iesmējās un ko nomurmināja*
Viņš apsēdās uz gultas malas un ar rokas kustību parādīja, ka man arī būtu jāapsēžas.
Es apsēdos viņam blakus.
Oļegs naivi skatās uz mani. Sajutu daudz emocīju.
O:"Paklau, Maša!"
Es:"A nu?"
O:" Vai tu tiešām pārcelies?!"
Es:"Diemžēl jā"
O:"Tad man tev kas jāpasaka!"
Es:"Klāj vaļā!"
O:"Tātad,tu man sen patīc, vienmēr esmu baidījies no taviem vecākiem, tādēļ neko nekad neesmu piedāvājis veidot, saproti?"
Es:"Jā, saprotu,bet kāpēc tu man to saki?"
O:"Tev to vajadzēja zināt. Man šķiet ka tu esi vienīgā meitene, ko es gribu un kas ir spējīga uz mani. Es tik tiešām gribu tevi mazā!"
Es:"Cik jauki, ka pateici, bet tev ir grūti noticēt. Davai ejam atpakaļ!"
O:"Paldies tev!"
*Oļegs apvainojās, galvu iespieda starp ceļiem un tā turpināja sēdēt*
Piegāju viņam klāt. Atgrūdu gultā. Viņš mani pavilka līdzi. Nepagāja ne divas sekundes un es bīju uz viņa. Oļegs noskūpstīja manu kaklu. Es par savu apmulsumu biju aizmirsusi un gandrīz atdevos viņam... es ar labās rokas plaukstu satvēru viņa matus.. tie bija tik mīksti, kā pūkas. Man iepatikās .. Es tos bužināju, kamēr viņš skūpstīja manu kaklu..
Sāku bučot viņu.. līdz brīdim kad mūsu lūpas saskārās.. Saskaroties lūpām, sanāca daudz perfektu skūpstu, ka pat pilnībā caur manu vēderu izskrēja daudz sīku taurenīšu..  Viņam laikam nepietika ar parastu skūpstīšanos.. Viņš ielaida arī savu slapjo, lokano mēli.  Tā man nedaudz radīja apmulsumu, taču darīju viņam tieši tā pat.. Sajutu viņa roku.. Roka slidēja pa manu muguru aizvien zemāk, līdz tā sasniedz manu dibenu.. Viņš to sagrāba no visa spēka un spaidīja.. Iegrābās un spaidīja. Es no sāpēm pilnībā ar roku iekniebos viņa plecā. Viņš nedaudz satrūkās, bet mēs turpinājām.. Man nedaudz atkal iegribējās pabužināt viņa perfektos matus.. Es savu dibenu gandrīz vairs nejutu..  Oļegs ievaidējās:" Tu esi karsta!!"
Es vaidot atbildēju:"Tu esi karstāks"
Šādi turpinājām. Viņš ar mani pavēlās uz vienu sānu, tad uz otru.
Tad pēkšņi viņš ar savu roku brauca zemāk.. Sasniedza kleitiņas apakšu, brauca līdz stringiem:"Drīkst vai nedrīkst?
Es nobījusies:"Nezinu"
Viņš:"Saki,lai pēc tam nenožēlotu!!"
Es saprātīgi atbildu:"Šoreiz labāk nē!"
Oļegs saprata un iegrābās manā dibenā, ka gandrīz pilnā rīklē iebļāvos, taču viņa mēle paspēja manu rīkli aizsprostot.
Viņš bija tik perfekts. Visu laiku prātoju kā gribu viņu..
Lai atstātu viņam atgādinājumu par mani.. Ar lūpām aptvēru viņa kaklu. Uzsūcu pāris zilumiņus.
Viņš to saprastdams, pavilka manu kleitu zemāk un uz krūtīm uzsūca arī pāris..
Viņa lielās rokas satvēra manas krūtis, ieķērās un paspaidīja. Es no šīs sajūtas elsoju.  Tas bija perfekti.
Pēkšņi atveras durvis. Tajās stāvēja Veronika.
Vera:"Maša! Nāc !Ātri!"
Es neko nesaprastdama noskūpstīju Oļegu. Paķēru viņu aiz rokas un vilku līdzi. Viņš nespēja man iebilst ne vārda.
Aizgājām.. Izrādās, ka Katrīna ir uzstādījusi ūdenspīpi.
Pīpējām, dzērām aliņus, sidriņus...
Pavisam vēls jau.
Man pamatīgi uznācis miegs.
Es nožāvājos....