Izvilkusi viņu laukā, turēdama viņu roku savējā, vedu viņu uz savu pieticīgo mājeli Vasarnīcu ielā.
No autobusa nemaz ceļš nebija jāiet tālu, taču Serjoža jau nīdēja par to ka ir noguris un grib tikai mani.
Beidzot paejot garām bērnu pilsētiņai, Serjoža saprata, ka nav tālu un beidzot pārstāja nīdēt.
Es nopūtos. Smagi.Pavisam smagi.
Viņš to pamanījis, mani pacēla gaisā un sāka mani stiept pāri savam plecam.
Varu derēt,ka viņš izskatījās pēc totāla kamieļa, jo nu viņa milzīgā soma un tad bija mana, kas ir vismaz 2 reizes lielāka un smagāka par viņa. Pietuvojoties manai mājai, viņš beidzot mani nolika zemē, pasmaidīja un diezgan spēcīgi uzsita pa manu pakaļu.
Es ievaidējos.
Serjoža uz mani palūrēja uz noteica:"Šitā varēsim vaidēt vakarā, bet ne tagad!"
Es neko neteiktdama iegāju iekšā pa vārtiņiem,kur durvīs stāvēja mana mamma.
Mana miesa un asinis... Es viņu ienīdu.. Vēljoprojām.. Tas sāp.. Bet man ir vienalga, jo man ir ko mīlēt. Tik tiešām..
Mamma ieraugot mūs, sāka smaidīt, pienāca pie manis apķēra, sabučoja..
Tad viņa piegāja pie Serjožas. Viņa ielūkojās Zvondarjova acīs un krieviski ar viņu sāka runāt.
Lieliski. Tagad sanāk, ka viņi ir pazīstami? Ko es atkal nezinu?
Mazliet apmulsusi..
Viņiem nemanot es paņēmu savas mantas un gāju uz mājas durvju pusi.
YOU ARE READING
Tēva meita.
RomanceMeitene, kas uz dzīvi skatās naivi un ar kaisli. Viņas prāts nav apdomīgs. Tēvs ir šķērslis jebkurai mīlestībai. Maša ir gājusi daudz kam cauri, taču viņa neapzinās ka milzīgie šķēršļi tagad tikai ir priekšā. *Vecāku šķiršanās *Jauna dzīvesvieta *J...
