Rīts. Visapkārt vēl tumšs. Manī vēl ir sirdsapziņas pārdzīvojumi. Es nedrīkstēju tā atdot savu nevainību.
Ārprāts. Mēs pliki aizmiguši. Un ja nu mana māte bija ienākusi, ko tad?!
Ir sestdiena. Vēl nedēļa. Mums ir vesela nedēļa, ko pavadīt kopā, bez stresa un izvairīšanās.
Klusītēm izlauzos no Serjožas skavām.. piecēlos no gultas, aizgāju līdz skapim, atradu ko ātri uzvilkt mugurā un devos uz vannas istabu.
Pieejot tur pie spoguļa, likās ka esmu zaudējusi daļu no sevis. Nelikās ka esmu es pati, tā pati vecā Maša, kas bija. Man liekas, ka novecoju pa pāris stundiņām.
Nolēmu ieiet vēsā dušā , lai atžirgtu. To man noteikti vajadzēja.
Kādas 20 minūtes, ko pavadīju dušā, apdomājot visu dzīvi, sapratu, ka man noteikti vajag aiziet uz istabu un nomainīt palagu. Es taču vakar zaudēju nevainību. Ak mans dievs!
Es to izdarīju.
Klusītēm iečāpojusi istabā ieraudzīju asinīm notraipīto, balto palagu.
Palags obligāti bija jānomaina, līdz brīdim, kad Serjoža pamožas.
Pavisam mierīgi mēģināju noņemt palagu,tā, lai viņš neko nejustu un nepamostos.
Kad to biju noņēmusi, paņēmu to un devos uz vannas istabu, lai ieliktu veļas mašīnā, taču pie vannas istabas durvīm jau stāvēja mana māte.
Es par to nebiju ne īpaši laimīga.
"KUR TU PALAGU LIKSI?"-māte sāka aurot.
"Tas ir netīrs, ielikšu izmazgāties. Lūdzu nebļauj. Serjoža guļ."-es paskaidroju.
"Diez ar ko netīrs? Ar asinīm?"-māte uzrūca.
"Nē, man kafija vakarnakt izlija."-es meloju.
Pēc mātes sejas izteiksmes jau varēja pateikt, ka šī netic, taču pagāja nost no durvīm un es ātri ieliku palagu veļas mašīnā, sagatavoju to un ieslēdzu.
Es nopūtos. Vismaz māte nedabūja zināt taisnību.
Devos atpakaļ uz istabu, lai paņemtu telefonu un apskatītos vai manējais nav pamodies.
YOU ARE READING
Tēva meita.
RomanceMeitene, kas uz dzīvi skatās naivi un ar kaisli. Viņas prāts nav apdomīgs. Tēvs ir šķērslis jebkurai mīlestībai. Maša ir gājusi daudz kam cauri, taču viņa neapzinās ka milzīgie šķēršļi tagad tikai ir priekšā. *Vecāku šķiršanās *Jauna dzīvesvieta *J...
