2.

153 21 0
                                    

Vibrējošais telefona zvans- Veronika... Zvans, dēļ kura tagad man būs jāizstāsta paši karstākie notikumi.
Es paņēmu telefonu, trīcošām rokām pacēlu klausuli, klusā,noraudātā balsī nočukstēju:"Čau,Vera!"
Draudzene, visticamāk saprotot, ka kaut kas nav ar mani riktīgi un noteica: " Vsjo, Maša, gaidi!!!" Es nepaspēju noraidīt vai aizliegt, nočukstēju: "Davai davai"
......Nepagāja ne piecas minūtes un Vera bija klāt......
Papiņš viņu ielaida. Vera ienāca manā istabā un apskāva tik ļoti ciešā kampienā, ka man totāli aizrāvās elpa un neviena pati asariņa nevarēja noritēt. Tad kad dikti ilgi laiku mani šitā noturējusi, beidzot atlaida. Es tik tikko paguvu atlaist elpu.... Vera jau gatavojas meklēt pareizos vārdus lai uzdotu konkrētāku jautājumu. Ilgi nenoturējusies,Vera jautā: "Tev kāds nevēlams radinieks ieradīsies?!"
Un šis man aizrāva elpu. Aiz smiekliem varēja nomirt. "Kaut nu tā būtu, bet šī situācija ir tik traģiska,ka man dzīvot negribas!!!"-Es noteicu...
Vera knapi turas, satraukuma pilna sejas izteiksme, izbīlis...:"Stāsti!!"
Saņēmusi dūšu, ievilkusi dziļu elpu, es saņemos:"Tātad, mani vecāki šķiras, visticamāk es palieku ar tēvu, kas man ir totālākā traģēdija un vēl trakāk ir tas, ka mēs pārvārcamies!!!"
"KOOOO????"- Vera iekliedzās pilnā rīklē, cik vien bija spēka, tik skaļi ka mamma ar tēti ienāca istabā.
"Meitenes, kas te notiek?!"- Tēvs šokēts iekliedzas.
Vera sašokēta atbild:" Atvainojos, bet tie jaunumi ko dabūju zināt, tik tiešām ir ļooti traki, tiešām piedodiet Andrej!"
Mamma stāvot durvīs, uzmanīgi mani vērojot,noteica:" Meitiņ, palikušas vien 7 dienas, tad tu ar tēvu tik tiešām būsi prom. Pāris formulitātes un vsjo mūsu ģimene nav. Piedod mīļā. "
Ar šiem vārdiem sabruka mana dzīve .. atkal.. atkal.. un vēl tūkstošreizes..
Vecāki izgāja.. Vera palika ar mani..
Abas sēdējām uz manas gultas, kas bija tik mīksta, ka man pilnībā žēl vien no tās gultas šķirties.. zinu.. smieklīgi.. bet tiešām..
Arī manai mīļajai Veronikai tas ir milzīgs pārdzīvojums, labākā draudzene vairs nebūs katru dienu te, vienmēr klāt visos dzīves notikumos.. un nezin kur ellē ratā prom..
Raudājām, raudājām, lidz brīdim, kad Veronika pieleca kājās un iesaucās......

Tēva meita.Where stories live. Discover now