Tēva meita.

9.

Uz manu pusi soļoja tas smukulītis,ko satiku veikalā. Tas,kuram es uzskrēju virsū. Nu kur man tā var neveikties?
Viņš tākā tāds fuckboy nāca uz manu pusi. Viņa vaiga kauli izspiedās,bija nopietni neopietna seja. Galīgi nopietni.
Un es kā trakā stāvu pie jaunās klases durvīm,kamēr viņš ir tikai 5 soļu attālumā no manis.
Viņš mani ieraudzīja. Paskatījās tā cītīgāk virsū,es to ievērojusi ļoti ātri ieskrēju jaunajā klasē. Atradu pirmo brīvo solu aizmugurē un tajā apsēdos. Klasē nebija daudz cilvēku, viņi pat nepievērsa man uzmanību.
Sēdēju un gaidīju. Bam. Durvis atvērās un iesoļoja tas čalītis. Ne jau nopietni! Traka laikam palikšu. Viņš ir mans jaunais klasesbiedrs?!
Puisis ar acīm meklēju brīvu solu un apsēdās man blakus. Es nepievērsu tam dižu uzmanību un tēloju ka esmu ieslīkusi savās domās.
Jutu,ka viņš mani nopēta ar savām skaistajām acīm. Pēkšņi sajutu stingru pieskārienu pie savas rokas. Paskatījos, tas bija viņš.
Puisis:"Čau"
Es:"hmm čau"
Puisis:"Redz kā vakar sagadījās, esmu jauniņais,apkārtni nepazīstu,varēsi parādīt?"
Es:"Vaijj, es arī esmu jauniņā, Āgenskalnu nepazīstu,tikai centru un vecrīgu."
Puisis:"Tas nekas,ar to arī pietiks! Varbūt iedosi savu nr?"
Es:"Iedod telefonu,ātri uzrakstīšu"
Viņš iedeva savu iPhone7 un es fiksi ierakstīju savu nr.
Puisis:"Un kā tevi sauc?"
Es:"Marija jeb Maša,kā tevi?"
Puisis:"vienkārši Serjoža!"
Es:"Okei"
Pasmaidīju viņam, viņš savu iedomīgo skatienu arī bija nomainījis pret sirsnīgu smaidiņu. Tas bija dīvaini.
Klasē ienāca skolotāja Petrovna.
Skolotāja:"Sveiciens jauniešiem 1.septembrī un gribu jūs iepazīstināt ar diviem jaunajiem klasesbiedriem- Serjoža un Marija. Nu jauniņie,atnākat klases priekšā parādīties!!"
Es nedroši piecēlos no sola un sāku doties uz klases priekšu,Serjoņa roka apķēra mani vidukli:"Tik ļoti gribi tikt klases priekšā,ka pat nepagaidi mani?"
Es neko neatbildēdama devos uz priekšu.
Abi nostājāmies klases priekšā, viņa roka vēljoprojām bija ap manu vidukli. Tas taču ir dīvaini. Es viņu nepazīstu. Vai es viņam patīku?
Skolotāja:"No kuras skolas jūs abi esat?"
Es:"Ventspils 6.vidusskola."
Serjoža:"Ventspils 4.vidusskola"
Kooo? Vinš arī no Ventspils?! Esmu šokā. Man jau likās kur redzēts.
Skolotāja:"Labi,foršie ventspilnieki, varat iet sēdēt savā vietā,taču mums drīz būs jāiet skolas pagalmā uz direktores runu, pēc tās mums visiem jānāk atpakaļ uz vienu mācību stundu!"
Mēs abi devāmies uz solu, es biju dusmīga, reāli visi domā,ka mēs esam pāris. Nu kā? Tā taču nedrīkst!!!!
Es:"Paklau, pastāsti,kāpēc tu izturies tā,lai visi mūs noturētu par pāri?!"
Serjoža:" Es negribu nevienu citu,kā tikai tevi, Maša, paklau, neļauj ka mani savāc šīs iedomīgās Rīgas kuces. Man nepatīk rīdzinieces un tu man patīc!!!"
Es paliku sarkana kā biete, mans prāts mēģina izdzēst to nakti ar Oļegu. Nopietni? Es viņam patīku. Smaidīju un skatījos uz viņu.
Viņa lielā roka satvēra manu roku. Serjoža roka bija tiiik silta. Mmm.
Pēkšņi ierunājās skolas skaļrunis:"Tūlīt pat, palūgšu visiem audzēkņiem iet uz skolas pagalmu!!"
Tā nu mēs visi devāmies, Serjoža turēja manu roku, lai vai cik ļoti es no tās gribēju atkratīties. Nonākuši pagalmā, sākām klausīties garlaicīgo direktora runu. Viņš vēroja visu laiku tikai mani. Es pilnībā izlikos, ka jauno klasi neredzu, tikai Serjožu.
Kad beidzot šī garlaicīgā runa bija beigusies, devāmies uz klasi. Manu prātu pārņēma fakts, ka viņš manu roku vispār nav atlaidis.
Iegājām klasē, skolotāja izsniedza visādus papīrus, dienasgrāmatu, stundu sarakstus un vēl nezin ko, bet es skatījos tikai viņa acīs.
Skolotāja iebļāvās-"Stunda beigusies, ejat mājās!!!"
Visi izgāja no skolas. Es uzreiz atrāvos no Serjoža rokas.
Es:"Tik ātri tas viss nenotiek!!!"
Serjoža neizpratnē:"zaijka, es tev uzzvanīšu, iziesim laukā, parādīsi vecrīgu!"
Es piekritu. Katrs aizgājām uz savām mājām.
Ieejot pa mājās durvīm nevienu nesastapu.
Iekāpu gultā un piemigu.
Ir jēgas turpināt šo grāmatu? Vai tiešām kādam interesē???