14.

57 12 2
                                    

Jā. Beidzot tā diena bija klāt. PIEKTDIENA!!!
Tēvs neko nenojauš par manām attiecībām un tā arī ir jāpaliek. Tieši tā. Un nekā savādāk.
Pēc skolas Serjoža devās uz mājām sakrāmēt mantas, taču es uz savām.
Satikāmies mūsu tik ļoti pierastajā parkā, kā tajā pirmajā reizē.
Viņš nesa lielu Adidas somu.. melnā krāsā.
Atkal viņš izskatījās perfekti.
Viņš pienāca man klāt, noskūpstīja, apķēra un iedeva savu milzīgo, silto plaukstu. Es to paņēmu savējā. Viņa roka un mana.. mēs abi.. tikai mēs..
Abi saskatījāmies, man izgāja tauriņi cauri visam ķermenim kā tajā pirmajā reizē..
Devāmies uz pieturiņu, lai nokļūtu autoostā..
Ceļš līdz autenei nebija garš..
Tas pagāja ātri..
Pavisam ātri..
Mūsu rokas joprojām bija savījušās kopā, mēs pielipuši viens pie otra tākā tādi mazi jauki dadzīši.. pavisam jauki..
Izkāpjot autenē, gājām nopirkt biļeti,pēc tam devāmies līdz soliņam un sēdējām atlikušās 15 minūtes.
Es skatījos viņa burvīgajās acīs. Redzēju savu atspulgu. Redzēju cik es priecīga esmu ar viņu. Tikai ar viņu.
Laime.
Lēnām piebrauca autobuss.
Mēs iekāpām iekšā uz sākās vairāk kā 3 stundu brauciens uz vecajām mājām Ventspilī.
Pa ceļam es aizmigu. Galvu noliku uz viņa pleca. Tomēr visu ceļu viņš turēja manu roku.
Mīlulītis.
Prieks.
Laime.
Mīlestība.
Šie vārdi skanēja manā prātā.
Tikai un vienīgi manā prātā. Lieliski.
Hmmm..
SVEICINĀTS VENTSPILĪ.
esam klāt!
Es nedaudz nopūtos un paķērusi Serjožu aiz rokas, izvilku laukā no autobusa.
PIEDODIET PAR TIK LĒNĀM UPDATIEM.. NAV BIJIS LAIKA.
MĒĢINĀŠU LIKT BIEŽĀK, JA REDZĒŠU,KA TIEŠĀM LASA.

Tēva meita.Where stories live. Discover now