Tēva meita.

19

Mana istaba. Guļošais Zvondarjovs man arī uzdzina miegu.
Nogūlos viņam blakus. Skatījos, vēroju viņu, līdz brīdim,kad es aizmigu.
Visapkārt melns. Es biju sapnī. Sapnī, no kura man nebija velme iziet. Palikt un neatgriesties.
Zvondarjova skata punkts
Es pamodos. Te vairs nebija palaga, droši vien tas bija netīrs, notraipīts.
Viņa gulēja. Maša smaidīja miegā.  Vakar viņa bija lieliska. Zinu, pirmā reize, bet tāpat bija labi.
Es vairs nevaru noturēties, man vajag viņu iegūt vēlreiz un vēlreiz. Viņa man ir kā narkotika. Es nevarēšu apstāties.
Pieliecos tuvāk, skūpstīju kaklu, viņa tikai ar katru skūpstu pasmaidīja vairāk...
Es nenoturējies, sapratis,ka viņa ir uzvilkusi apakšveļu, iebāzu roku zem viņas biksītēm. Maša tā pa miegam apvija savu roku man ap kaklu un gulēja tālāk. Es iebāzu pirkstus TUR dziļāk.
Viņa ievaidējās.
Es izdarīju tā vēlreiz un vēlreiz...
Maša atvēra acis, sāka skūpstīt mani.
Mašas skata punkts
Viņš man ir ļoti labs modinātājpulkstenis. Patīkami no rīta dabūt orgasmu.
Khemm. Par šo visu gan nestāstīšu bet nu labi..
Mēs piecēlāmies. Es paņēmu telefonu un piezvanīju Veronikai.
Es:"Čau Vera, esmu pie mātes ar draugu, vai varam satikties?"
Vera:"Čau Maškkaaa!!!Protams, es arī kādu paņemšu līdzi, uzvelc mūsu veco futbola formu. Ejam uz laukuma spēlēt. Pēc stundas tiekamies tur."
Viņa nolika.
Izstāstījusi Zvondarjovam sekojošo situāciju, piegāju pie skapja, meklēju treniņtērpu, sasēju matus astē un uzliku minimāli kosmētiku.
Biju gatava.
Serjoža uzvilcis savu treniņtērpu saķēra mani aiz vidukļa un skūpstīja manu kaklu. Ārprāts. Tik patīkama sajūta. Nereāli.
Aizgājām uz virtuvi paēst mammas atstātās maizītes un devāmies uz futbola laukumu.
Ceļš nebija ilgs. Mūsu rokas atkal bija savijušās kopā. Tikai mēs.. līdz brīdim, kad būsim uz laukuma.
Nonākot uz futbola laukuma, sastapām Veroniku un Kirillu.
Vera:"Zdarova Maškaa! Un paga paga, tas ir mūsu nodevējs Serjoža?"
Man papletās vaļā mute. Nodevējs? Ko viņa ar to bija domājusi?
Serjoža:"Privet mazie. Nu tas pats vien esmu, bet par nodevēju kaut kā nevajadzētu mani dēvēt."
Kirills pasauca Serjožu maliņā parunāties. Diez par ko viņi runāja? Varbūt kā mani apkaunot? Es ceru ka viņš nestāstīs par manu briesmīgo, pirmo reizi.
Vera:" Nu Maška, stāsti, kāds sakars jums te abiem diviem?"
Es:"Paklau, man nav ne jausmas kā lai visu tev izstāstu,tikai bija tā, ka mēs abi divi sanācām vienīgie jauniņie un mums bija jāsēž blakus. Uz viņu jau meitenes skatījās, sarunājām tēlot pārīti, taču tagad gan viss ir pa nopietno. "
Vera:" Oij Oij Oij. Un tu gribi teikt, ka šī ir prosta sagadīšanās?"
Es:"Nu jā."
A varbūt Verai ir taisnība? Tā nav sagadīšanās, bet kaut kas aiz tā slēpjas. Nezinu. Man nešķiet.
Kirills nokliedzās:" Nākat šurp. Spēlēsim beidzot!"
Mēs devāmies pie mūsu puišiem. Sanāca, ka es ar Zvondarjovu pret Veroniku un Kirillu.
Spēle var sākties.