"Algots slepkava"

1.3

"Viņa velkāja komplimentus kā dimantus"
***
Ieliku lielo taureņu matu sprādzi savas franču bizes aizmugurē, un devos pie spoguļa.
Pāri melnajam lencīšu t-kreklam pārmetu baltu, pūkainu džemperi, kas saskanēja ar zilajām džinsām.

Aizvērusi guļamistabas durvis, lēnītēm devos lejā, uz priekšnamu.
Nonākusi lejā, iesviedu mugursomā ūdens pudeli, un uzvilku parastas, pelēkas kediņas.
Paņēmusi vējjaku, izgāju pa durvīm, siltajam pavasara vējam, sapurinot manus matus.
Izvilku atslēgas, lai aizslēgtu mājas durvis.

Ielas galā atskanēja mašīnas rūciens, man ejot straujāk aiz krūmiem.
Spilgtās gaismas iespīdēja tieši acīs, mašīnai apstājoties pie garāžas, Sallijai izkāpjot no mašīnas.

"Tu mani šeit sagaidi?"- Viņa pasmaidīja, izņemot maisus no bagāžnieka.
-"Ceri vien."-
"Kur tad tu taisies doties? Ir vēls, marš gulēt"
-"Ir tikai deviņi, un es iziešu pastaigāties."-
"Tikai esi mājās pēc stundas. Un Niks paliks pa nakti, drīz būs jau klāt. Rīt no rīta visi kopā ēdīsim brokastis."
-"Es negribēšu ēst."-
"Saulīt, tev jāiepazīstās ar Niku"
-"Man tavi gultas biedri neinteresē."-
"Odrij, valodu lūdzu"
-"Man tiešām nav laika šim, es dodos pie Betas."-
"Man Beta nepatīk"
-"Man pajā..vienalga"-
"Odrij, ej iekšā. Tulīt vēl uzlikšu mājas arestu."
-"Itkā dzīvošana ar tevi, nav gana pietiekami." norūcu.
"Es esmu tava mamma, nerūc man te. Paliksi bez telefona."
-"Un bez kā vel? Es jau tā esmu bez tēta, un bez vecākā brāļa, tevis dēļ. Man slikti metas no tevis. Pagaidi kamēr Eliots paaugsies, un sapratīs visu."-
"Varbūt man ar no tevis slikti metas. Visiem ir savas vēlmes. Manējās ir dzīvot ar manu mīlestību Niku, un diviem mīļākajiem bērniem. Tevi, un Eliotu. Nepieļauj to pašu kļūdu ko izdarīja tavs vecākais brālis, savādāk tu šajā ģimenē arī vairs nebūsi, jaunā dāma."
-"Sarunāts, fine. Tādā gadījumā man arī ir savas vēlmes, es vēlos tevi nekad vairs neredzēt."- Noteicu, apgriežoties uz papēža, un steidzoties laukā no pagalma, aizcēršot vārtiņus, dzirdot Salliju saucam mani.
Pastiepu roku taksim, un prom biju.
***
Betas māja mudžēja no pusaudžiem, kuri dejoja, spēlēja patiesība vai risks, dzēra, un tādi kas vienkārši sēdēja stūrī. Kā es.
"Tava mamma ir traka..Tu esi traka..Vai es esmu traka?"
-"Tu pavadi laiku ar mani, takā noteikti esi traka."-
"Es Lūkam patikšu, ja būšu traka?"
-"Protams, Beta."-
"Viņš man neizrāda uzmanību...ik" - Viņa nomurmināja, nožagojoties.
Izstiepu kāju, Betai iekrītot man klēpī.
"Es tevi mīlu, Odrij"
Pamāju, draudzenei pasmaidot.
Ar acs kaktiņu pamanīju Aleksu, kurš sēdēja otrā istabas stūrī.
-"Beta, apaļā govs, pabīdies"- Nomurmināju, stumjot draudzeni nost no kājām, viņai izkrītot no dīvāna.
Piecēlos kājās, dodoties uz puiša pusi.
-"Kapēc tu neizklaidējies?"- Pajautāju, viņam uzlūkojot mani.
"Man īsti šādi pasākumi nepatīk, atnācu līdzi Lūkam"
-"Šodien, treniņos..tu aizgāji, nepabeidzot savu sakāmo.."- iesāku, viņam dīvaini paskatoties uz mani.
-"Tu teici ka manas acis tev ko atgādina..
"Ā, jā..Es esmu tās kaut kur redzējis. Kādam ir tādas pašas, tikai neatceros kam."
-"Gan jau ka daudziem tādas ir..."- noteicu, piekaļot skatienu viņam..-"Ne visiem ir tādas skaistas, smaragdzaļas kā tev. Tiešām, kā kristāliņi, un kopā ar tumšajām kuplajām skropstām, piestāv. Man skauž, dažreiz pušiem ir smukākas skropstas nekā meitenēm, tu vispār esi smuks, un izsk..."-
"Tu esi dzērusi?" Viņš jautāja, pasmaidot, man jūtot taureņus vēderā.
-"Čut, čut. Es parasti nedzeru, bet mana mamma ir totāla mai.."-
"Tev ir interesanti?"
-"Ko?"-
"Nu tagad..tev ir interesenti?" viņš vēlreiz pavaicāja.
-"Amm,"- paskatījos uz Betu, kura pašlaik runāja ar Lūku, centās flirtēt, man uzmanību nepiesaistot,-" Laikam jau man ir garlaicīgi."- Nopūtos
"Tad nāc. Es tev parādīšu savu veidu kā izklaidēties"- Viņš teica, satverot manu roku,man nosarkstot.
Piecēlos, un devos viņam līdzi uz izeju.
Izgājuši ārā durvīm, apstājāmies dārza vidū, viņam atlaižot manu roku, un apguļoties zālē.
-"Ko tu da.."- Iesāku, jūtot kā nedaudz sareibst galva. Atsēdos zālē viņam līdzās.
"Te ir klusāks. Dzirdi? Klusums. Tas ir skaists."
-"Tu arī.."- nočukstēju, viņam pasmaidot. Skaļas domas, man ir skaļas domas.
Nosarku.
"Skaties zvaigznēs, Odrij. To ir tik daudz"- Viņš teica, ar savu zemo balsi, es zvēru, varēju klausīties tajā mūžīgi.
Apgūlos. Un paskatījos tieši zvaigznēs. Aleksam taisnība, to ir daudz. Un klusums arī ideāls.
Mana sirds strauji salēcās, brīdī kad Aleksa roka satvēra manējo, un viņa otrā roka atbalstījās man otrā pusē, viņa zaļajām acīm, esot pie manām - zili pelēkajām.
"Varbūt tas ir tikai čut čut alkahols manās asinīs, bet man arī šķiet ka tu esi skaista" - Viņš nočukstēja pieliecoties, mūsu lūpām saskaroties.
Taureņi manā vēderā grasījās mani nogalināt.
***
ErikaAinaa  Veltīta daļa.
Ceru, ka patīk. 🤗💕