"Algots slepkava"

1.38

"Tik daudziem cilvēkiem seju rotā skumjas, kurām iemesls ir kaut kas starp murgiem un pazudušiem sapņiem."
***
<Odrija>

Pīkstiens. Atvēru mājas durvis ienākot ieksā, nometot mugursomu uz zemes.
Novilku vējaku, pakāru to skapī un novilku botas.

Iegājusi virtuvē, sapratu, ka naktī, kad brālis bija atbraucis uz mītnes māju, viņš jau bija salasījis visus manis saplēstos stiklus un lauskas, jo virtuve bija tīra. Pirmajā stāvā valdīja klusums, un pagrabstāvs aizvien bija aizslēgts, tapēc devos augšā pa kāpnēm.

Pirmajās durvīs atradu Dilanu, kurš gulēja uz dīvāna, un Andreu, kura gulēja gultā.
Bija jau pēcpusdiena, bet ņemot vērā, ka iepriekšējā naktī tik daudz kas notika, ilga gulēšana ir saprotoša.

Klusi aizvēru durvis, un devos tālāk papētīt otro stāvu. Šeit esmu bijusi tikai vienreiz, kad pirmā stāva tualetē bija tētis, man nācās skriet uz otrā stāva tualeti.

Nolēmu aiziet līdz mazā koridora galam, un sākt ar visgaišākā - brūnā toņa durvīm.

Otrais stāvs bija daudz omulīgāks nekā pirmais. Mazā gaiteņa griesti bija nedaudz slīpi ar četriem logiem gaiteņa kreisajā pusē, kamēr labajā pusē bija piecas durvis izvietotas kādu divu metru attālumā no vienām līdz otrām durvīm.
Vienīgās durvis, kas bija kreisajā pusē, bija uzreiz pie trepēm, un tā bija vannasistaba.
Sienas bija pelēcīgā krāsā, gaiteņa vidū bija balts dīvāns, un daži augi.
Visas piecas durvis bija dažādos brūnos toņos, bet vannasistabas durvis bija baltas.

Atvēru durvis nonākot plašā, saules aizpildītā istabā.
Istabā atradās grāmatu plaukti, precīzāk, visas sienas bija ar grāmatām, izņemot vienu sienu, kura bija kā milzīgs logs, no kura varēja redzēt mežu. Šī noteikti skaista istaba. Grāmatu plauktos bija visdažādākās grāmātas.

Istabas vidū bija liela gulta un blakus skapis.
Pie viena no grāmatu plauktiem bija neliels galds uz kura stāvēja vairāki papīri un daži rakstāmpiederumi.

Piegāju pie brīvā, bēšā sienas gabala, kur neatradās grāmatas, un palūkojos uz ierāmētajām fotogrāfijām.

Vislielākajā bildē bija kāda sieviete ar gaišiem matiem, siltu smaidu. Viņas plecus bija apķēris daudz garāka auguma vīrietis, arī ar gaišiem matiem, un pat šajā fotogrāfijā, kur fonā bija krāsanainās rudens lapas, varēja labi redzēt vīrieša okeāna zilās acis un viņa vaiga bedrītes.

Nevajadzēja ilgu laiku, lai saprastu, ka šis vīrietis izskatās ļoti līdzīgs Oliveram.
Tikai tagad pamanīju, ka vīrietim un sievietei pa vidu stāv maziņš puisēns, melnā jakā.
Tātad, šī bija Olivera istaba. Maziņais puisēns gan jau bija Olivers, un tie bija viņa vecāki.

Puisis īsti nekad nebija pieminējis savus vecākus. Diez kur viņi tagad ir un ko viņi dara?

Nākamā bilde izskatījās pēc kaut kādas izlaiduma bildes. Bildē bija trīs puiši, melnos uzvalkos ar vienādiem sarkaniem lakatiem ap pleciem un sertifikātiem rokās.
Vidū stāvēja Olivers, viņam labajā pusē bija Meisons, kurš arī ir iesaistīts ģimenes mafijā, un kreisajā pusē bija kāda redzēta seja, bet es neatceros kur.

Šajā bildē Olivers smaidīja tāpat kā smaida tagad. Bet kaut kas bija savādāk.
Acis. Viņa acis mirdzēja, tagad tās vairs tā nedara.
Šī bilde gan jau bija uzņemta pirms viņš kļuva..depresīvs..pirms viņa meitenes nāves.

Pēkšņi man ļoti gribējās puisi apskaut. Varbūt pat, tad, kad viņš atradīsies, es viņu nepiekaušu par to, ka viņš atstāja mani saslēgtu virtuvē.