"Algots slepkava"

1.45

"Es ceru, ka būs dienas, kad tava rīta kafija garšos pasakaini, dziesmas, kas skanēs radio liks tev dejot, svešinieki liks tev pasmaidīt un zvaigžņotā nakts debess aizkars tavu dvēseli. Es ceru, ka tu iemīlēsies ar sajūtu, ko tev sniedz dzīve."-

<Odrija>

Aizslēdzu istabas durvis, lai ja nu gadījumā Olivers izdomā ienākt, viņš neiztraucētu mani.

Atvēru lielo logu, pavasara gaisam ieplūstot. Beidzot laukā bija silts.

Nostājos pret tukšo sienu, un pieliecos, lai izplēstu pirmo lapu no savas klades.
Viss sākās ar to, kā Olivers mani savāca pie dzelzceļa stacijas pirms nedaudz vairāk kā mēneša, pavēstot man, ka mana mamma nav mana īstā mamma, un mana īstā mamma ir pazudusi bez vēsts kādā misijā.

Protams tad, es vēl nezināju to, ko zinu tagad.

Ar lipekļa palīdzību piestiprināju  lapiņu pie sienas.

"Dzelzceļa stacija"

Tālāk es izplēsu nākamo lapiņu. Tā pati diena, bet šoreiz tētis. Viņ izstāstīja man īso versiju izlaižot daudz nozīmīgas detaļas, bet beigās tiekot pie secinājumiem, ka es esmu mafijas bosa mazmeita, kura mantojumā ģimenes bizness..mafija ir atstāta viņa vecākajai mazmeitai. Un takā Dilans nav meitene un man nav citas māsas, tā būtu es.
Uz mana vārda ir visu mafiju vienošanās līgumi, vara pār visu. Bet kamēr man nav 18, es nevaru to visu iegūt savā pārvaldē, kas ir arī iemesls, kāpēc mana bioloģiskā māte, kā arī daþi citi cilvēki grib mani novākt no spēles pirms manas dzimšanas dienas. Lai viņi iegūtu varu sev.

Pielipināju nākamo lapiņu zem tās.

Tagad es pacēlu lādīti no Olivera istabas. Kurā bija avīzes izgriezumi par Valdrē meitu Franzisu, kura pēc Olivera piezīmēm nav nomirusi ugunsgrēkā, kurā gāja bojā Valdrē sieva.

Pie avīzes izgriezumiem es pieliku zīmīti, savā rokrakstā, no dienas, kad slimnīcā Eliots stāstīja par meiteni ar rozā matiem, kura iespējams bija manā mājā, dienā, kad mamm..Sallija tika nošauta un Eliots ievainots. Es nezinu vai vēlos brālim jautāt, vai viņš atpazīst meiteni ar rozā matiem, bet no otras puses, cik meitenes ar rozā matiem varētu būt tiešām iesaistītas šajā, ka viss tik perfekti sakrīt?

Dotajā brīdī, manās domās, meitene ar rozā matiem - Franzisa - ir atbildīga par to, kas notika ar Salliju un Eliotu.

Beidzot paņēmu Olivera kladi, un meklēju pareizās lapaspuses .
Pieliku arī bildi ar Alek..īsto mammu.

Aleksa Vega

Ilgi skatījos uz bildi ar mammu, tikai tagad saprazdama, cik līdzīga viņai es esmu.
Bet ja esam godīgi, man šķiet, ka Dilans ir nedaudz vairāk līdzīgāks mammai, ne es. Viņiem abiem bija vieni un tie paši augstie vaigu kauli, izteiktā zodu līnija un ieliektais deguns.
Mana sejas forma ir kā tētim. Tikai acu krāsa, smaids un matu krāsa no mammas. Un pat tas padara mūs diezgan līdzīgas.

Varbūt kādas piecas minūtes skatījos uz bildi, domājot, kā būtu, ja viss būtu savādāk. Ja viņa nebūtu tāda egoiste, kura grib mani nogalināt, lai iegūtu Mafijas Vienošanās Līgumu uz sava vārda.
Varbūt mums būtu kas kopīgs. Mēs sestdienu vakaros skatītos filmas vai taisītu vakariņas kopā. Varbūt mēs taisītu meiteņu vakarus un es viņai stāstītu visu par Aleksu..Ar Salliju (pamāti) man īsti nebija jaukas attiecības. Viņa man vienmēr bija attiecināma ar "čūsku". Nebija jaukā mamma..Vienmēr bija skaidri manāms, ka viņas mīļākais bērns bija Eliots, un tagad, pēc visiem jauniem, ir zināms kāpēc - Eliots ir viņas bērns. Kamēr es un Dilans - tikai pieņemtie.
Man nekad īsti arī nepietrūka mammas uzmanības vai mīlestības, jo man bija Beta un viņas mamma. Bija.