Ciešanas: Statuss - Brīva

7.nodaļa

Pēc trīs dienām...

Stāvot viņam tieši pretī, nevarēju pat saprast vai tā tik tiešām ir realitāte. Viņš nicinoši mani vēroja. Blakus viņam stāvēja tā pati sieviete, kura iznīcināja mazo daļiņu no mūsu bijušajām attiecībām. Viņš ir krasi mainījies pa šiem mēnešiem un ne uz to labāko pusi...

Pirms trīs dienām...
***

Ienākusi studijā, man pretī ātri steidzās puišu menedžeris. Viņa smaids bija tik plats, kas nozīmēja kaut kādu labu vēsti.
- Kā noprotu pēc tava smaida ir kaut kas labs.- to pateikusi, viņš strauji man pamāja, kas lika man pasmaidīt.
- Viņi piekrita ar mums kopā sadarboties.- šis teikums lika man vēl platāk pasmaidīt.
- Tā ir laba vēsts.- to noteikusi, viņš pamāja pēc kā sekoja neliels skumju skatiens, kas lika noprast, ka ir kaut kas tāds, kas mani visdrīzāk aizskars.
- Bet viņi atteicās no tevis. Viņi nevēlas sadarboties tieši ar tevi. Bet ja tiešāk nevis viņi, bet Kriss.- to pasakot, viņš smagi nopūtās, bet es otrādi pasmējos, kas lika viņam apmulst.
- Ak, kas mums no tā? Viņš laikam nav iepazinies ar savām mūziķa tiesībām. Viņa tiesības beidzas līdz tam, ka viņš var atteikties no cita mūziķa, nevis no viņa darbinieka.- to klusi noteikusi, pretī stāvošais vīrietis jautājoši skatījās manī.- Viņam nav tiesību atteikties no cita mūziķa darbinieka. Es vairs neesmu dziedātāja, bet gan jūsu darbiniece, tāpēc viņam nav nekādu tiesību atteikties no manis.- to paskaidrojusi, es pasmaidīju, menedžerim sekojot.

***

- Ja šajā vietā varētu ielikt kādu no breika kustībām, tas veidotu pat ļoti labu skatu no priekšas.- to noteikusi, grupas dalībnieki piekrītoši pamāja. Jautājoši paskatījusies uz Krisu, gaidīju viņa atbildi līdz viņš dusmīgi noskatījās uz mani.
- Nē, es nepiekrītu. Es nevēlos neko bīstamu izpildīt.- viņa iedomība pārspēja jebkura cita iedomību, kas lika man pasmieties.
- Klau, es zinu vairāk par tevi, kas ir bīstams, bet kas nav. Ja tu vēlies kļūt vēl slavenāks un "foršāks" meiteņu acīs, tad tu to darīsi. Tava iedomība šeit nekādīgi nepalīdzēs slavas uzlabošanai.- to pateikusi, nopietni paskatījos viņā. Izdzirdēju, kādu spalgu smiekliņu. Pagriezusies pretī Krisam blakus stāvošai sievietei, jautājoši paskatījos viņā.

- Tev nešķiet, ka tu vēl esi pārāk maza, lai kādam norādītu, ko darīt? Tas, ka tu esi pasaulslavena nedot tev tiesības norādīt, kas un kā tieši būs jāizpilda. Ja kārtīgi nebiji lasījusi līgumu, tad es tev palīdzēšu un atkārtošu vienu no punktiem, par kuru tu parakstījies. Lūk: " Personai, kura ir noslēgusi līgumu ar šo studiju, nav tiesību norādīt studijas mūziķim jebkādus prasījumus. Mūziķim ir tiesības atteikties no otras puses pieprasījumiem."- to spalgā balstiņā nopīkstinājusi, viņa atmeta savus blondos matus uz aizmuguri.

- Jums taisnība. Cik savādi, bet jums pirmo reizi ir taisnība.- to pateikusi, es pasmaidīju, kas Viktorijai lika beigt smīkņāt. Pienākusi viņai tuvāk, pamanīju, kā viņa lēni atkāpjas. Katrs mans solis lika viņai iet atpakaļgaitā. Apstājusies, es ievilku elpu un turpināju.- Klau, jūs man neesat ne nieka vajadzīgi. Es esmu vajadzīga jums. Ja vēlaties atteikties, uz priekšu, bet tad visdrīzāk sāksies baumas, ka jūsu mūziķis neciena savu kādreizējo dueta dalībnieci, un tad jau arī jums sāks sarukt fanu skaits, jo es zinu labi, ka puse ir tieši tie, kuri nāca uz manu fanu tikšanos. Es vienkārši jūs brīdinu par to, ka Krisa karjera saruks vienā mirklī.- mana monotonā balss piepildīja visu lielo telpu, kas lika parādīties nelielām bailēm Viktorijas acīs. Tieši tas lika man pasmīkņāt. Pienākusi blakus pie Mingyu es uzliku savu roku viņam uz pleca.- Ejam?- to pajautājusi, visi tajā pašā brīdī pamāja ar galvām. Devušies izejas virzienā, es paskatījos uz Oliju.

- Piedod Olij.- nedaudz saskumusi pateicu, bet viņš saprotoši pamāja ar galvu.- Ja pārdomāsiet dodiet ziņu.- to pateikusi, es paskatījos uz Viktoriju un Krisu. Tagad es sapratu, ka viņi pat saskan. Toreiz es tikai īslaicīgi spēju uzlabot Krisu. Viktorija atgrieza Krisam īsto būtību. Kriss atkal kļuva par puisi, kurš visus nicina un izsmej. Lai tā būtu! Ja jau viņš nolēma atgriezties pie tās pašas lomas, es viņam netraucēšu.

Izgājusi no telpas visi puiši, izņemot Mingyu aizbrauca ar busiņu atpakaļ uz mājām. Paskatījusies uz Mingyu ar skatienu " Piedod", viņš maigi satvēra manu roku un saāķēja mūsu pirkstus.

- Viss kārtībā, es pat vairāk priecājos, ka mums nenāksies ar viņu strādāt visus pilnus divus mēnešus.- to pateicis, viņš pasmaidīja, kas lika man pasmieties.

- Es tā ceru.- to pateikusi, mans smaids uz īsu brīdi nozuda, ko Mingyu arī pamanīja. Pagriezis mani pret sevi, viņš maigi satvēra manus vaigus, pieliecās tuvāk un noskūpstīja tik pat maigi kā satvēra manus vaigus. Neskatoties uz to, ka Mingyu rokas bija tulznās, viņa plaukstas vienalga bija maigas, kas lika man izbrīnīties. Sapratis, ka es brīnos, Mingyu, beidzis ilgo skūpstu, jautājoši paskatījās manī.- Es brīnos, kā tavas rokas var būt maigas, neskatoties uz to, ka viņas ir tulznās?- to pajautājusi, viņš iesmējās. Viņa samtainie smiekli, piepildīja visu manu dvēseli.

- Nezinu.- vienkārši devis atbildi, viņš paraustīja plecus un iedeva ilgu buču uz vaiga, kas lika manam smaidam atplaukt vēl lielākam. Pēkšņi sajutu, kādas acis mani vērojam. Pagriezusies uz ēkas pusi, es ieraudzīju Krisu ar Viktoriju stāvam netālu no mums. Krisa acis bija piekaltas man, kas lika man justies nedaudz nepatīkami. Viktorija nepievērsa Krisam uzmanību, bet runāja ar Oliju, kurš bija licies neapmierināts ar pašu sievieti. Varēja saprast, ka Olijs ir ļoti dusmīgs un ir gatavs tūlīt pat uzbļaut viņai virsū. Nedaudz ciešāk saspiedis manu roku, Mingyu pieliecās pie auss.

- Viņš tev liek justies nepatīkami?- to pajautājis, manas acis no šoka viegli iepletās.

- Kā tu to zini?- šis jautājums lika Mingyu uzsmaidīt.

- Treisij, es tevi jau sen esmu vērojis no tāluma. Vienmēr, kad tev kaut kas nepatīk vai arī liek justies nepatīkami, tu sarauc uzacis un labais lūpas kaktiņš nedaudz paceļas uz augšu.- to paskaidrojis, es pieskāros savam labajam lūpu kaktiņam.

- Pat es pati nekad nebiju, ko tādu pamanījusi.- to pasakot, manas domas aizklīda uz pavisam stulbu tematu. Vai es pati kādreiz biju pamanījusi īstās Krisa emocijas, viņam nerunājot? Sapratusi, ka tam vairs nav jēgas, es, it kā atmodusies no hipnozes, apsēdos aiz Mingyu. Nebiju pat pamanījusi, ka Mingyu jau sēdēja pie motocikla stūres. Aplikusi rokas ap viņa vidukli, manā sejā iezagās neliels smīns.

- Ko tu tur smīni?- nedaudz apgriezies, Mingyu pajautāja. Tikai tagad atcerējos, ka viņš visu redz aizmugures skata spogulī.

- Tāpat.- to pasakot, es piespiedos viņa mugurai tuvāk, un mans apķēriens kļuva nedaudz ciešāks, it kā dodot mājienu, lai mēs braucam. Izbraukuši no stāvvietas, es apskatīju visu Ņujorkas apkārtni. Nekas nebija mainījies. Puišiem te bija tā iepaticies, ka es pat apsolīju viņus iepazīstināt ar savu mammu. Tieši tagad mēs ar Mingyu devāmies uz manas mammas māju. Piebraukuši pie mājas, es nokāpu un apskatīju mājas ārpusi.

- Viņa nav neko mainījusi kopš manas bērnības.- to klusi noteikusi, es sajutu, kā Mingyu roka apvijas ap manu vidukli.- Kā arī mamma vēl nezin, kas esi tu.- to noteikusi, sadzirdēju klusus smieklus. Smejoties viņa ķermeņa vibrācijas lēni ieplūda manī, kas likās patīkami. Pienākusi pie mājas ārdurvīm, mana roka nobrauca pa tumši brūnajām durvīm, kas lika Mingyu pasmīkņāt.- Ko tu tur smejies?- nopietni pajautāju.

-Tu izskaties pārāk mīļi, kad runā tik nopietni.- to pateicis tik pat nopietni kā es, viņš nobučoja manu sasarkušo vaigu.- Kā arī izskaties vēl mīļāk, kad nosarksti.- tas lika man klusi pasmieties. Nospiedusi durvju zvana pogu, es smagi ieelpoju un izelpoju. Teikšu godīgi, es ļoti uztraucos. Durvīm atveroties, manam skatam pavērās vismīļākais skats, ko vien es varētu iedomāties. Mana mamma stāvēja man tieši pretī un mazais bērns bija pieķēries pie viņas kājas.

- Sveika!- klusi nosakot to, es tiku ievilkta ciešā apskāvienā.- Man tevis ļoti pietrūka.- to pasakot, sadzirdēju mammas šņukstus, kas arī man lika sākt raudāt.

Tik ilgs laiks ir pagājis, kopš tā, kad mēs pēdējo reizi bijām tikušās.