Ciešanas: Statuss - Brīva

13.nodaļa

Nebija pārsteigums atkal pamosties baltajās, sterilajās telpās. Vakardiena. Es visu atcerējos. Mingyu mani aiznesa toreiz. Gribējusi nedaudz pasmaidīt, sajutu asas sāpes labā vaiga rajonā. 

- Velns!- ievaidējos.

- Treisij?!- kāda pazīstama balss iesaucās. Tas nebija Mingyu, bet gan Hoesoks. Manas acis atsprāga.

- Ko tu te dari?- es biju pārāk šokēta, lai vispār noticētu savām acīm. 

- Gribētu pajautāt viņam, ko tu te dari.- viņš dusmīgi noņurdēja, ar galvu norādot uz durvīm. 

- Nesapratu.- to pateikusi, viņš pacēla krēslu un pienesa to tuvāk pie manas gultas. Apsēdies tajā, viņš paskaidroja.

- Kriss. Viņš sēž blakus pie palātas, bet neiet iekšā.- to pateicis, viņš raizēs ieskatījās man sejā.

- Kas ne tā?- to pajautājusi, es paskatījos apkārt, atrodot spoguli. Pacēlusi to, es ieskatījos savā atspulgā. Man bija liels zilums uz labā vaiga apakšējās daļas un bija pārsista lūpa.- Ak Dievs!- es klusi nočukstēju. Kā es spēšu iziet ar tādu zilumu kaut kur. Viens bija, ka Viktorijai bija zilums uz vaiga, kurš bija viegls, bet šis! Man bija zem ādas smags asins izplūdums, kuru nespēs nosegt neviens tonālais. - Pasaki, ka esmu pamodusies, bet nevēlos viņu redzēt. Labāk, lai viņš brauc atpakaļ uz Ņujorku un gatavojas tūrei. Grupa piekritīs kopkoncertam, laikam.- to pasakot, Hosoeks nedaudz uzsmaidīja, kad pateicu pēdējo vārdu, jo es zināju, ka grupai nepatiks, ka ir jāveido ar viņu vēl viens kopkoncerts. Izgājis no palātas, dzirdēju neapmierināto Krisa balsi. Pēc tam sekoja Hosoeka balss, es dzirdēju, kā viņš izkliedz kaut ko un tajā pat momentā iespērās Kriss. Ieraudzījis mani, viņa acis iepletās.

- Treisij, es tā nevēlējos, es...es...- viņš stostījās gandrīz katrā vārdā, man tikai saglabājot vēsu skatienu.

- Es teicu, ka nevēlos tevi redzēt.- to pateikusi, viņš nolaida galvu, man tikai smagi nopūšoties.

- Atgriezies Ņujorkā. Tev jāgatavojas tūrei. Kā arī tevi gaida tava draudzene.- to visu pasakot, viņš pacēla galvu un gribēja kaut ko pateikt, bet es pacēlu roku.- Neko nesaki, vienkārši ej projām. Es nevēlos tevi redzēt.- to pateikusi, viņš pamāja ar galvu un izgāja no palātas. Hosoeks uzreiz iegāja iekšā.

- Viss kārtībā?- viņš līdzjūtīgi pajautāja.

- Ak! Viss kārtībā. Nu ja neskaita šo skaistumu uz manas sejas.- to pateikusi, es norādīju uz savu seju, uzreiz pasmejoties par savu "asprātīgo" joku.

- Puiši, ja kas mēģinājumā.- nolasījis manu domu, viņš atbildēja. Manas acis viegli iepletās.

- Kā tu zināji, ka es..?- gribēju turpināt, bet viņš pasmaidīja un turpināja.

- Zinu, ka tu ļoti uztraucies par viņiem. Tu pat sāki aizmirst, ka es eksistēju, jo īpaši atrodoties tepat uz vietas, tai pašā pilsētā.- to pateicis, viņš "dusmīgi"paskatījās uz mani.

- Heeei piedot. Esmu vainīga.- es to pateicu, pieceļoties no gultas un pienākot klāt pie viņa.- Piedot.- nočukstējusi to, es nolaidu skatienu, lai iežēlinātu viņu.

- Ak, un kā tādam cilvēkam var nepiedot.- to pateicis, viņš ievilka mani siltā apskāvienā.- Ā, un, runājot par puišiem, tevi aizvietos mūsu studijas horeogrāfs. Kā jau tu pati ieraksti video ar horeogrāfijām, viņš pats apmācīs viņus. Tev tagad kādu nedēļiņu tiešām ir jāatpūšas. Tā jau lielu darbu Ņujorkā paveici. Es ļoti lepojos ar savu labāko draudzeni. Man prieks, ka tu saņēmies un visu pastāstīji. Protams, tagad daudzi sāka runāt par šo tēmu. Sāka pat jautāt viedokļus svešiem tev izpildītājiem. Bet visi tev ļoti jūt līdzi.- visu pateicis, es centos ātri apstrādāt informāciju, kas man pat ļoti labi izdevās.