Mēs ar Gabrielu bijām izdomājušas uztaisīt draugu tusiņu. To nevar nosaukt par tusiņu, jo mēs izdomājām skatīties Ziemassvētku filmas visu nakti. Tie tuvojās, un mēs jau bijām ļoti noskaņotas. Tagad mēs atpūtāmies dīvānā, jo visu bijām sagatavojušas.
-Es pateicu Ostinam, ka esmu biseksuāle.- Gabriela paskatījās uz mani. -Pirmais, ko viņš man pajautāja, bija, kad mums būs threesome.- Protams, puiši.
-Galvenais, ka viņš tevi atbalsta.- Pasmaidīju.
-Stāsti, kā tev tur ar tiem diviem.- Nopūtos.
-Abus cenšos izbēgt.- Abas iesmējāmies.
-Kādēļ es nebrīnos?- Parādīju viņai vidējo. -Iebāz to labāk kaut kur citur.- Viņa piecēlās un iesita sev pa dibenu. Pasmējos. Man pietrūka šādi mirkļi ar Gabrielu. Noskanēja zvans pie durvīm. Nopūtos. Būs jāsatiek visi. Viņa attaisīja tās.
-Čau!- Ienāca Zoja un Ostins. Pasmaidīju un pamāju.
-Kur ir jūsu Ziemassvētku pidžamas?- Ostins nobolīja acis un attaisīja savu jaku. Tur jau tā arī bija. Saskatijāmies ar Gabrielu. Abas sākām smieties.
-Mēs arī esam klāt.- Emets iesaucās. Viņš bija atnācis kopā ar Damianu. Vai viņi pēkšņi ir draugi? Kas notiek? Paskatījos uz Damianu. Es nebiju ar viņu runājusi trīs dienas, tāpat kā ar Emetu. Damians bija jau apģērbies pidžamā, un viņš izskatījās sasodīti labi. Nopūtos. Tas likās tik atraktīvi.
-Baby!- Emets mani ieraudzīja. Apskāvu viņu. -Prieks tevi redzēt, ceru, ka tagad pēc darbiem tev būs brīvāks laiks, lai to mēs varam pavadīt kopā.- Es vienmēr attaisnojos ar to, ka man ir pārāk daudz skolas darbi un jāpalīdz tēva darbā, lai ar viņu netiktos.
-Jā, protams.- Pasmaidīju. Paraudzījos uz Damianu. Puisis skatījās jau uz mani. Viņš uzsmaidīja. DAMIANS UZSMAIDĪJA MAN. Nokāru galvu. Es noteikti, ka biju nosarkusi. Es neesmu šīs dienas redzējusi Damianu, bet es visu apdomāju. Man patīk viņa klātbūtne, man patīk būt ar viņu, lai arī ko tas prasītu. Bet Emeta sirdi es arī nevaru salauzt. Nopūtos.
-Mēs jau ar Anastasiju izvēlējāmies Ziemassvētku filmas, un jums nav izvēles, kā tikai skatīties.- Gabriela ierunājās. Iekritu dīvānā.
-Šeit ir viss graužamais, ja kāds vēlas kaut ko dzert, tad dod ziņu man. Šodien ir pieejams arī kakao.- Pasmaidīju.
-Vai tu uztaisīsi mums visiem kakao?- Gabriela pagriezās pret mani. Sajūsma viņas sejā palika vēl lielāka. Bērns. Piecēlos kājās un gāju uz virtuvi. Ielēju katliņā pienu un uzliku to sildīties. Tikmēr iebēru katrā krūzē kakao pulveri.
-Sveika.- Damians ienāca virtuvē. Notrīsēju. Viņš ir tik nepārspējams. Pagriezos pret puisi. Viņš atspiedās pret leti, tieši man pretī.
-Sveiks.- Ieskatījos viņa acīs. Trīs dienas neredzēt, ignorēt viņu bija ciešanas. Vienīgais, par ko es spēju domāt, bija viņš.
-Ceru, ka tev nav pretenziju, ka esmu šeit. Vienu brīdi pat negribēju nākt. Nezināju, kā tu par to jutīsies.- Viņš uztraucās par manām jūtām.
-Viss ir kārtībā.- Pagriezos. Piens jau sāka nedaudz vārīties. Izslēdzu ugunj. Sāku to liet krūzēs. -Padosi lūdzu putukrējumu no ledusskapja?- Damians aizgāja un to paņēma. Puisis pienāca pie manis. Tuvu. Ļoti tuvu. Paskatījos uz viņu. Viņa acīs. Es tiešām esmu ļoti atkarīga no viņa. Damians pacēla roku un man sejā iepūta putukrējumu. Paskatījos uz viņu. Viņš nopietni? Paņēmu daļu no putukrējuma, kas bija man uz sejas, iemetu viņam. Abi sākām smieties. Damians nolika putukrējumu un paskatījās uz mani. Es plaši smaidīju. Ar pirkstu nobraucu gar vaigu un tad to pieliku pie lūpām.
