Ļoti jauki. Izrādās Damians bija pazvanījis Zojai, lai šī brauc uz šejieni. Man nekad nav bijušas pretenzijas pret viņu līdz tam brīdim, kad viņi abi pārgulēja un varbūt kādā klasē, kad viņa nodeva Gabrielu. Damians reāli viņu pasauca uz šejieni. Nopūtos.
-Sveika!- Pasmaidīju. -Droši nāc iekšā. Damians noteikti tevi jau ir sagaidījies.- Ielaidu Zoju savā mājā.
-Damian!- Viņa iesaucās un metās apskāvienā. Puisis paraudzījās ar nožēlu. Meitene pagriezās pret mani. -Ceru, ka tev nav pretenziju. Zinu, ka kaut kas bija starp jums, un es nevēlos to iespaidot.-
-Kas starp mums bija?- Iesmējos. Sakrustoju rokas. Paņēmu telefonu un paskatījos. Jāuzraksta. -Vai es kaut ko nezinu?-
-Samuels teica, ka tev viņš patīk, jums tur kaut kas it kā ir bijis, Damians ir savādi dīvains attiecībā pret tevi.- Nopūtos. Interesanti. Kādēļ Samuels to dara? Paskatījos uz Damianu un tad uz Zoju.
-Samuels melo. Starp mani un Damianu tiešām nekā nav, pilnībā. Viņš vienkārši nedaudz mani un šo māju pieskata, jo mans tēvs palūdza. Nekas cits mūs nesaista.- Paraudzījos uz Damianu. -Mums nekas nekad nav bijis un nebūs. Pilnībā nekas, tāpēc man nav pretenziju pret jūsu attiecībām.- Pasmaidīju un pagriezos. Noskanēja zvans pie durvīm.
-Kas tur?- Damians ierunājās. Iesmējos.
-Kāda sagadīšanās!- Attaisīju mājas durvis. Iesmējos. -Emet!- Apskāvu puisi.
---
-Tātad tu lidoji ar lidmašīnu bez lidošanas tiesībām?- Emets runāja ar Zoju. Nopūtos.
-Jā, ir jautri, kad tev ir daudz nauda.- Zoja iesmējās. -Ja vēlies, varēšu kādu reizi tevi paķert līdzi.- Nopūtos. Viņai ir jāpaņem visi, kuri man patīk? Sākumā Damians, tagad Emets?
-Emet, es aiziešu uztaisīt kafiju. Tu vēlies?- Emets paskatījās uz mani.
-Nē, paldies.- Viņš dāvāja man skūpstu. Piecēlos un aizgāju līdz virtuvei. Paņēmu krūzi un noliku to zem aparāta. Saspiedu podziņas un atspiedos pret leti. Gaidam.
-Un tu pasauci viņu?- Damians ienāca virtuvē.
-Liec mani mierā. Es varu saukt Emetu, viņš ir mans puisis.- Noteicu un paskatījos uz Damianu. Viņš ir tik sarežģīts cilvēks.
-Tiešām ir?- Viņš apstājās man blakus un satvēru manu roku ar savējo. Nopūtos. Viņa pieskārieni. -Man likās, ka mēs izrunājām to faktu, ka tas nav godīgi.- Paņēmu savu roku.
-Vēlāk parunāsim.- Paņēmu savu kafiju.
---
-Šķiet, ka jums ar Zoju ir daudz kas kopīgs.- Paliku zem galvas vēlvienu spilvenu. Mēs gulējām gultā.
-Vai tu esi greizsirdīga?- Emets paraudzījās uz mani. Es pat nezinu. -Tu esi!-
-Emet, izbeidz!- Pasmaidīju un pieliecos. Noskūpstīju puisi. Viņš uzreiz nonāca man augšā un turpināja mani skūpstīt. Puisis glaudīja manu ķermeni, bet ne intīmajās vietās. Vienkārši vidukli, rokas, kaklu. Atrāvos. -Es nebūtu vēl gatava tam.-
-Es netaisījos tagad ar tevi pārgulēt, mīļā.- Kas pa iesauku? Fui. -Vai arī kā tev labāk? Baby? Lellīt?-
-Noteikti, ka ne lellīt.- Nopūtos. Jāizmet no galvas Damians.
-Jo Damians tevi tā saukā.- Tad kādēļ viņš vispār pateica šo piemēru? Ja viņš jau ļoti labi zin to.
-Tev būtu jābrauc mājās. Man ir rīt agri jāceļas.- Meloju. Puisis nopūtās un piekrītoši pakratīja galvu. Mēs atvadijāmies, un viņš aizgāja.
