-Tu man šodien turies visu dienu blakus.- Paskatījos uz Samuelu.
-Kā teiksi, man jau protams, ka nav ko citu darīt.- Samuels nopūtās.
-Nu, lūdzu.- Uztaisīju suņa actiņas.
-Labi, bet tikai ar vienu nosacījumu.- Sāku iet uz klasi. Viņš man sekoja. -Tev nāksies ietusēt ar mani pēdējo reizi kā Grieķijā.-
-Labi.- Iegāju klasē un apsēdos. Samuels man apsēdās blakus. Izvilku no somas grāmatu un kladi, uzliku to uz galda. Paskatījoš uz durvīm. Damians nāca uz mūsu pusi.
-Tā ir mana vieta, Samuel.- Damians paraudzījās uz viņu.
-Piedod, vecīt.- Puisis paraustīja plecus. -Mani īsti tas neskar.-
-Palaid mani manā vietā.- Damians atspiedās pret galdu.
-Klau, Damian, tev vajag problēmas?- Samuels pasmīnēja. -Tu zini, ka es tev tādas mierīgi varu radīt.-
-Ziniet...ejiet jūs abi nahuj.- Damians pagriezās un aizgāja pie Kleiras. Pēc mirkļa viņi izgāja no klases. Mani tas neuztrauc...vai tiešām? Ko diez viņi darīs? Varbūt Damians viņu jau drāž?
-Nāc šurp.- Samuels pasita pa savu plecu. Uzliku galvu uz tā. -Zini, nesaprotu, ko tu saskati šitādos puišos.-
-Tu arī tāds esi.- Pasmējos.
-Princesīt, ja tu manī neko nesaskatītu, tu man šobrīd negulētu uz pleca, jo es tev esmu radījis ļoti daudz problēmu dzīvē.- Paskatījos uz viņu. -Tāpat kā Damians.-
-Nesalīdzini sevi ar Damianu.- Nopūtos.
-Nezinu, vai tas bija pielīdzināms tam, ka es esmu labāks vai arī sliktāks, bet savā ziņā mēs ar to puisi esam līdzīgi.- Samuels pasmīnēja. Klases durvis atvērās, un es paskatījos. Ienāca Kleira ar Damianu. Meitene aiztaisīja pēdējo podziņu kreklam. Damiana mati bija uz visām pusēm un uz lūpām lūpu krāsa. Jauki. Ļoti jauki. -Tikai es nekad nedarītu tev tik ļoti pāri, cik viņš dara šobrīd.- Samuels piecēlās, un es apjuku.
-Damiana skatapunkts-
-Pieraksti Kleiru.- Pateicu Kajam. Draugs pasmīnēja. -Pazvani arī Ostinam, kur tas ir palicis.- Paskatījos uz Anastasijas pusi. Meitene bija uzlikusi galvu uz Samuela pleca, kurš skatījās uz mani. Vai viņiem nopietni kaut kas ir, vai arī viņa spēlējas ar mani tā? Ja tā, tad es vēlos redzēt, cik tālu viņa tiks. Samuels piecēlās un nāca uz manu pusi.
-Izejam.- Viņš man ar plaukstu pasita pa plecu. Paskatījos uz Kaju un tad sekoju Samuelam. Izgāju no kabineta. Apstājos viņam pretī. -Ko tu dari, Damian?-
-Es tiešām nesaprotu par ko tu runā.- Paraustīju plecus.
-Mēs abi apzinamies, ka Anastasija tev nav vienaldzīga, tad kādēļ tu tā dari?-
-Man patīk tas kā es dzīvoju. Es nevēlos būt atkarīgs čalis.- Paraustīju plecus.
-Tikai pēc tam atrodi tādu meiteni, kura tevī būs tik ļoti ieķērusies, kas tevi mīlēs tik ļoti, cik tā meitene, kas sēž tajā klasē.- Samuels norādīja uz durvīm. -Atrodi, kura vēlēsies laiskot tādu kretīnu pēc visām viņa izdarībām.- Anastasija mani nemīl. Noteikti, ka nē. Mani nevar mīlēt.
-Tu šo visu stāsti, lai es tev atļautu viņu izvālēt?-
-Ja es vēlos, es izvālēšu jebkuru, Damian. Anastasiju es varēju jau sen, bet šai vienmēr ir bijušas cerības uz tevi.- Samuels pagriezās, lai ietu atpakaļ. -Tikai man liekas, ka viņa sāk arī skatīties uz citiem variantiem.- Viņš norādīja uz sevi un pasmīnēja.
