Apsēdos dīvānā.
-Es vēlējos ar tevi parunāt par tām bildēm.- Nopūtos un paskatījos uz Damianu. -Bet lūdzu uzklausi mani sākumā pirms kaut ko iedomājies.-
-Labi.- Puisis uzsmaidīja man un paņēma, atbloķēja telefonu. Viņš to iedeva man. Attaisīju sarakstes ar Emetu. Man riebās redzēt tās bildes. Damians apsēdās man blakus. Parādīju pirmo bildi. Tur biju es ar satītu piecu eiro banknoti, es šņaucu iekšā narkotikas.
-Šim, man liekas, nevajag paskaidrojumus.- Nopūtos. -Lietoju narkotikas.-
Nākamā. Es esmu iepozējusi un aiz manis Samuels drāžas ar kādu meiteni, puisis arī ir iepozējis.
-Šajā es biju iedzērusi.- Nopūtos. Man nepatīk par šo runāt. Ļoti nepatīk.
Paņēmu nākamo. Tur es biju ar Emetu. Es biju pieliekusies, viņa jostas vieta bija pie manas pēcpuses un aiz Emeta bija Samuels.
-Ākstijāmies.- Šķirstīju tālāk.
Nākamā bija tā no kuras man bija visvairāk bail. Es biju tikai apakšveļā, gulēju blakus Samuelam un vēl divām meitenēm. Šo varēja pārprast.
-Mēs pielējāmies un spēlējām pudeli uz izģērbšanos, bet ar Samuelu man arī nekas nav bijis.- Paskaidroju. Tālāk tur nebija nekas interesants. Tikai kaut kādas bildes, kur es dejoju starp Samuelu un Emetu. Nopūtos.
-Kāpēc tu to darīji? Tu neesi tāda.- Damians paraudzījās uz mani.
-Lai aizmirstu tevi.- Paskatījos uz viņu. -Man Emets uz brīdi palīdzēja, bet šā vai tā tu vienmēr biji manās domās.- Damians pasmīnēja.
-bet vismaz tu izskaties sasodīti labi tajās bildēs.- Damians paņēma savu telefonu.
-Izbeidz!- Iesmējos un iesitu viņam pa plecu.
---
Iegājām iekšā skolā. Ieraudzīju Samuelu, kurš uzreiz nāca pie mums.
-Emets arī dažiem citiem ir pārsūtījis bildes, bet tikai to, kur mēs dejojam, kur mēs esam pieliekušies un kur tu šņauc.- Tas Emets grib mani iznīcināt? Viņš netiks cauri sveikā. Sarkastiski iesmējos. Daudzi mūs pētija.
-Visi reāli mani uzskatīs par mauku.- Nopūtos. Ja viņš vēlas iznīcināt mani, es iznīcināšu viņu. -Kur viņš ir?-
-Gaiteņa galā.- Sāku iet uz to pusi.
-Anastasij, es tikšu ar viņu galā.- Es paņēmu mati gumiju un sāku taisīt matus. Paskatījos uz Damianu. Ar šo es noteikti varu tikt galā.
-Es pati arī varu.- Ieraudzīju viņu. Sarkastiski pasmaidīju. Emets mani ieraudzīja un pasmīnēja. Jau gribēju kliegt, bet kāds viņam iesita pa seju.
-Tas par to kā tu izturies pret Anastasiju.- Tā bija Gabriela. Viņa viņam iespļāva. Emets piecēlās. Gabriela ieraudzīja mani un pasmaidīja. -Sveika, draudzenīt!-
-Centies izpostīt mani?- Pasmīnēju. -Sarunāts, bet tādā gadījumā pēc tam neskrien un nelūdzies man ceļos.- Pagrūdu viņu.
-Es ceru, ka visi klausās.- Paraudzījos apkārt. -Emets ir sieviešu izvarotājs, tādēļ iesaku pasargāt sevi un citus.- Piegāju pie Emeta ļoti tuvu. Varēja manīt kā viņš samulst. Cik ļoti viņš bija atkarīgs no manis, cik ļoti ieķēries. -Un tagad tu darīsi to, ko es tev teikšu, saprati?-
