-Anastasijas skatapunkts-
Samuels mani satvēra aiz rokas. Es paskatījos uz Damianu. Puiša roka aptinās apkārt Eiprilai. To bija sāpīgi redzēt, bet puisis teica, ka tas ir nepieciešams. Man vienalga. Es vienkārši vēlos laiku pavadīt ar Damianu un mani neinteresē, ko tas prasītu. Samuels un Eiprila saskatījās. Puiša vaigi iekrāsojās nedaudz sarkani. Nopietni? Manā priekšā? Tas nu gan nav patīkami. Nedaudz pagrūdu Samuelu, viņš savilka seju sāpošās grimasēs.
-Kāpēc tu tā uzvedies?- Samuels paskatījās uz mani. Es uz viņu arī. Ko viņš ar to domā? -Tā it kā tu mani ienīstu.- Noraidoši pakratīju galvu.
-Piedod, tu neko sliktu neesi izdarījis.- Nopūtos.
-Es zinu, jo es nebiju tas, kurš aizskrēja vienkārši prom un nedeva nekādu ziņu.- Vai viņš man tagad pārmet? Atmetu ar roku. Es nevēlos ar viņu tagad strīdēties. Apklusu. Vienkārši turpināju sekot Damianam un Eiprilai.
---
Es sēdēju ar Samuelu un Eiprilu. Pēc brītiņa atnāca Gabriela, kura teica, ka Damians ejot uz fizikas kabinetu. Mēs nopriecājāmies, jo varbūt viņš beidzot sāks labot to.
-Samuel, kā tu dabūji sev ievainojumu?- Gabriela ierunājās. Eiprila viņam blakus pasmīnēja. Kas notiek?
-Man vakar uzbruka suns.- Samuels īsi atbildēja. Eiprila centās apslāpēt smieklus. Man nopīkstējās telefons.
~Es gaidu tevi 25.kabinetā. D.~
Pasmaidīju.
-Man ir jāaizskrien. Es aizmirsu, ka solīju Geraldam, ka atnākšu.- Īsti neviens nepievērsa uzmanību, tādēļ varēju aizskriet prom.
Ieskrēju iekšā 25.kabinetā. Damiana rokas uzreiz aptinās ap mani. Es pierāvu viņu sev tuvāk.
-Es ienīstu, ka nespēju tā izdarīt arī gaitenī.- Paraudzījos uz viņu. Puisis uzspieda skūpstu uz manas pieres.
-Es centīšos visu nokārtot.- Damians pasmīnēja.
--- īss brītiņš 15+
Damians bija piespiedis mani pie sienas, un es spēju visu tikai izbaudīt. Viņa lūpas bija piespiestas pie manām. Puisis pacēla manus svārkus un apgrābstīja manu dibenu. Es sāku taisīt vaļā viņa bikses.
-Es gribu tevi.- Puisis nočukstēja. Notrīsēju.
-Damian, es nezinu, vai tā ir laba ideja, bet man ir vienalga.- Klusi izdvesu. Puisis pasmīnēja.
-Pagriezies.- To es arī izdarīju. Damians uzlika roku uz manas muguras un nedaudz piespieda to, lai tā izliektos. Ievilku elpu. Atspiedu rokas pret sienu. Damians pacēla manus svārkus un dzirdēju, ka līdz galam attaisīja savu rāvējslēdzēju. Puisis saslapināja savu locekli un ieslidināja to manī. Noelsojos. -Sasodīts, Anastasij!-
Vairs nesāpēja tā kā iepriekšējā reizē. Tagad jau es spēju just viņu daudz labāk. Damians satvēra mani aiz gurniem un kustējās. Es nespēju normāli noturēties pie sienas, jo man bija ļoti labi.
-Fuck.- Pasmīnēju. Damians uzlika roku uz mana pleca, cenšoties tikt mani vēl dziļāk, kas viņam arī izdodas. Nopūšos. Viņš pieliecās un uzspieda skūpstu uz mana vaiga. Attaisījās klases durvis. Damians uzreiz nolaida manus svārkus un pats pagriezās.
-Un kāpēc šī nebija pirmā vieta, kur es gāju?- Gabriela nopūtās un aizslēdza durvis. -Damian, tu vari mierīgi saģērbties, es neskatos.- Paskatījos uz puisi un tad lejup. Viņš jau slēdza ciet rāvējslēdzēju.
