Zem ļaunās acs

4. Daļa

Līdz pulkstens 18:00 mēs staigājām un darījām visādas trakas lietas , un protams arī pāris selfijus sataisījām.
Tagad mēs ejam uz manām mājām. Es ļoti nevēlos satikt bijušo. Es cerēju ka viņš vēl nebūs atnācis , bet es maldījos. Viņš bija atnācis , pat agrāk nekā vajadzēja. Es jau gribēju iet uz citu pusi un ieiet mājā pa logu , bet man Sanija nekur neļāva iet. Viņa paņēma mani aiz rokas un veda pie viņa. Tā kretīna.
"Svieks , Edgar!"- draudzīgi uzsauca Edgaram
"Oo... sveikas."- sakot, nāca pie mums.
Viņš bija pienācis pie mums un samīļoja Saniju un, tad gribēja mani samīļot , bet es neatļāvu. Viņš bēdīgi uz manīm paskatījās un sāka atkal runāt.
"Tad kas man būs jādara?"
"Tev būs jāiet ar Finiju pie meža un jāaizsargā , gadījumā, ja notiks kas slikts un negaidīts."- skaidroja Sanija
"Labiņi , ar lielāko prieku palīdzēšu Fifijai."- uzsmaidīja man
"Nesauc mani tā."- dusmīgi pateicu
"Labi , jau labi."- iesmējās
"Laaaabii... iesim iekšā?!"- Sanija piedāvāja.
Sanija paņēma mani un Edgaru aiz rokas , un veda uz manām mājām. Edgars visu laiku skatijās uz mani , es to pamanīju pa acu kaktiņu. Es centos nepievērst viņam uzmanību , bet tas bija grūti , jo gribējās pateikt viņam kaut ko rupju.
~~~
Jau ir pulkstens 18:41. Līdz mežam no manām mājām ejot ar kājām ir kādas 10 - 15 minūtes.
Mēs ar Edgaru jau atnācām pie meža , tuvumā neviens nebija redzams. Mēs staigājām un raudzījāmies visapkārt , cerībā, ka kādu ieraudzīsim. Mēs ejam uz priekšu un, tad es sajūtu vēsu roku sev uz pleca. Es nobīstos un strauji pagriežos pret to, kas man pieskārās. Aiz manis stāvēja pieci vīrieši un trīs sievietes. Edgars arī bija pagriezies un stāvēja man priekšā.
Viens vīriets stāvēja visiem priekšā un ar samiegtām acīm skatijās uz Edgaru. Es to uzreiz pamanīju , tapēc liku Edgaram paiet malā. Viņš no sākuma vilcinājās to izdarīt , bet tad beidzot pagāja malā. Kad viņš to izdarīja vīrietis uzsmaidīja man , bet pēc tam izbrīnījās par kaut ko un paskatījās uz pārējiem , kuri arī bija pārsteigti.
Pēc kāda brītiņa viņš ierunājās , viņam bija raupja balss.
"Atvainojiet , bet kur ir jūsu draudzene? Ja nemaldos viņu sauca Sanija."- domīgi paskatījās manī
"Am... nu... viņa nevarēja atnākt."
"Kā tā? Es biju pārliecināts, ka šodien ap šo laiku viņai nekas nebūs ieplānots un viņa varēs atnākt."- nedaudz vīlies teica vīrietis.
"Jā... bet tā sanāca."- nevīži pasmaidīju
"Nu labi... Tad jums vajadzēs viņai pašai visu izstāstīt."- nopietni teica
"Labi."
Vīrietis saskatījās ar pārējiem un, tad panāca man tuvāk viena sieviete. Viņa bija diez gan jauna , vismaz izskatījās jaunāka par citām divā sievietēm.
"Kā jau tu izlasīji īsziņā , tu un tava draudzene esat iestājušās apvienībā "MMLS". Šīs apvienības cilvēki nodarbojas ar tā saucamo pārdabisko spēju un paralēlo pasauli."- skaidroja sieviete
"Skaidrs , bet ko jums vajag no mums?"