Zem ļaunās acs

17. Daļa

Es visus aizvedu uz savu istabu , lai parādītu bildi un izskaidrot kas tas bija par radījumu blakus Edgaram. Pēc visu sejas izteiksmēm varēja saprast ja viņi ir nedaudz apjukuši , bet pusceļā uz istabu es negrasījos neko stāstīt vai skaidrot.
Kad atnācām uz istabu , visi jocīgi paskatījās uz manu gultu izņemot Maiklu. Viņš izskatījās nedaudz tā ka būtu no kaut kā nobijies , bet centās to noslēpt. Es nesapratu ka viņi tā skatās uz manu gultu , bet tad es atskārtu ka man vēl joprojām uz gultas stāvēja tā klade. Es nevēlējos vēl ilgi pētīt visu reakcijas , tapēc ierunājos liekot viņiem noraustīties.
Es: Man ir viena laba ziņa , laikam. *pēdējo vārdu pateicu klusāk* Un ir arī slikta ziņa , un jautājumi.
Dž: Kāda ir labā ziņa? *nedroši*
Es: Man ir pierādījumi ka Edgars ir saistīts ar paralēlo pasauli. *ar nelielu smaidu sejā*
D: Tiešām? *pārsteigti priecīgs*
Es: Jā. Es jums parādīšu un pie reizes uzdošu jautājumu.
Es paņēmu kladi rokăs un sāku meklēt bildi. Fotogrāfiju es atradu diezgan ātri un tad es to pasniedzu Džonam , lai viņš pirmais apskatās , jo viņš noteikti zin vairāk nekā pārējie.
Viņi ilgi pētīja fotogrāfiju un par kaut ko sačukstējās. Pirmā reakcija ieraugot bildi visiem izņemot Džonu un Maiklu bija izbīļu pilna. Vienīgi Džons uz to bildi skatijās vēsi , vienaldzīgi , bet Maikls - uztraukti , dusmīgi , domājoši. Es nesapratu kapēc viņi visi reaģē tik dīvaini un atšķirīgi , es saprotu ka viņi ir dažādi cilvēki ar savu prātu , galvu uz pleciem , bet trīs no viņiem vienādi reaģēja ieraugot bildi.
Es vairs nevarēju izturēt to pa pusei klusumu , kas bija iestājies , tapēc es uzdevu savu jautājumu.
Es: Kas ir tas blakus Edgaram? Vai tas ir velns?
S: Tas ir drīzāk dēmons , kalps velnam. *bēdīgi*
Es: Bet kapēc Edgars viņam ir paklanījies vai ko viņš tur dara? *ziņkārīgi*
S: Jo tā dara ļaunie saviem pavēlniekiem vai tiem , kuri var viņiem likt kaut ko darīt vai var nodarīt pāri. Tā ir vienkāršāk sakot cieņas parādīšana.
Es: Labi un tas ir labi ka ir pierādījums ka viņam ir saistība ar paralēlo pasauli?
Dž: Jā un nē.
Es: Kā to saprast?
D: Jā , jo mēs tagad zinam ka neesam maldījušies par to , bet nē , jo ir atkal uzrādījies tas dēmons. Viņš ir ļoti bīstams , pat Edgaram. Tam dēmonam piemīt tik liels spēks ka viņš varētu dažās minūtēs izpostīt visu valsti. Mēs kaut kad bijām viņu atgriezuši pazamē un padarījuši viņu vājāku , bet laikam tagad viņš ir kļuvis stiprāks un mums nebūs pa spēkam izdarīt to pašu ko iepriekšējo reiz. Savādāk atkal kāds mirs.
Es: Kāds ir miris? *pārsteigti*
Dž: Diemžēl jā. Iepriekšējo reiz cīņā ar šo briesmoni gāja bojā viens no labākajiem aģentiem. *bēdīgi*
Es: Žēl tā aģenta. *līdzjūtīgi*
A: Viņš bija ļoti labs cilvēks.
Aviai gar vaigiem nopilēja dažas asaras. Laikam viņai tas aģents daudz ko nozīmēja.
~~~
Visi bija aizgājuši jau apmēram stundu atpakaļ. Pa to laiku es tikai pētīju kladi un domāju ko tālāk darīt. Džons man neko daudz nevarēja pateikt un tas bija iemesls kapēc es tagad sēdēju savă gultā , ēdu čipšus , dzēru kolu un lasīju kladi. Es biju izmisumā , kladē nekas tāds ko es nezinātu nebija izņemot jocīgas bildes.
Es nolēmu aiziet uz virtuvi un paņemt kaut ko normālāku ko ēst. Iegājusi virtuvē es ieraudzīju mammu pie plīts. Vai tad tagad ir jau vakars(?) , sev domās uzdevu jautājumu. Es paskatījos pulkstenī un tagad pat pusdienām vēl nevajadzēja būt. Tas viss bija jocīgi. Parasti mamma neko netaisīja ātrāk nekā parasti taisīja. Mammai bija viss saplānots , cikos un ko taisīs katrā ēdienreizē un pat ja kārtīgi lūgtos , tad nevarētu pierunāt mammu.
Es: Kapēc tik ātri pusdienas?
M: Es vēlējos šoreiz jūs iepriecināt. *viltoti pasmaidīja*
Tas viss kļuva vēl jocīgāk un vēl tas mammas neīstais smaids.
Es: Kaut kas ir noticis?
M: ... Nē viss ir kārtībā.
Es: Mamm! *neticīgi*
M: *nopūtās* Labi... Es tev pateikšu tikai apsēdies.
Es: Tu mani sāc biedēt. *apsēdos*
Kad es apsēdos mamma izslēdza plīti un apsēdās man blakus. Viņa izskatījās ļoti bēdīga. Es nekad viņu neesmu tādu redzējusi. Kādu brīdi bija iestājies klusums , bet tad mamma ierunājās.
M: ..............