"Tu esi briesmonis" - Es atkāpos no viņa arvien tālāk un tālāk.
"Nē,tu nesaproti..." - Viņš mēģināja man paskaidrot.
"Nenāc man klāt!" - Es kliedzu uz viņu un pirms es paspēju,ko apjēgt.....
Vampīri eksistē ¿¿
(NEPABEIGTS)
Viņš nebija nekad domājis,ka viņu dzirdēs,jo pametis viņu,agrā bērnībā,viņš domāja,ka viņa jau aizmirsusi viņu,bet izskatās,ka tomēr nē. Jungkooks nesaprata,ko tajā brīdī darīt,jo tu viņa priekšā gaidīji uz viņu,bet viņš tikai blenza tev virsū,ar šokētu sejas izsteiksmi sejā,lai saprastu,kā labāk rīkoties,jo saprata,ka viņa mammai vajadzīga palīdzība.
Es nesapratu,kas notiek viņa galvā,jo viņš pēkšņi atrāvās no manis un blenza man virsū,itkā tiešām būtu ieraudzījis spoku. Man likās,ka viņš jau pārdomāja un negribēja ar mani pārgulēt,jo es jau sāku justies neērti. Es piesarku un lēni piecēlos sēdus,lai paņemtu savu jaku,jo izskatījās,ka Jungkooks ir iegājis pavisam citā pasaulē,kad viņš beidzot atjēdzās un uzlūkoja mani. - Lūdzu piedod,dārgā..- Viņš momentā satvēra manu seju un noskūpstīja mani. - Es...es tagad nevaru...man jāiet..- Viņš deva man vainīgu skatienu,pirms apskāva mani cieši. - Es apsolu,ka to izdarīsim citu reizi,bet man tagad tiešām jāiet...- Atrāvies no manis un atkal uzspiedis man skūpstu,Jungkooks deva man pēdējo skatienu. - Paliec šeit un nekur nēej,no šī dzīvokļa ārā,skaidrs? Mani sauc kādam palīdzēt,vienkārši saproti mani...- Es viņu apturēju. - Viss labi,Jungkook...tiešām...- Es centos viņu uzmundrināt. Vāji pasmaidījis,viņš noglāstīja manu vaigu. - Es apsolu,ka pēc iespējas ātrāk,būšu atpakaļ,labi? - Devis man šoreiz ilgāku skūpstu,viņš atrāvās un paņēmis ātri savu kreklu izleca no gultas un jau vienā mirklī bija prom.
Es smagi nopūtos un arī apģērbos. - Nekas Jungkook...nekas...- Es nočukstēju un pati arī izkāpu no gultas. No vienas puses es gribēju pie viņa palikt,bet viņa apartamentos,bez viņa bija garlaicīgi,jo nebija,ko īsti tur darīt. Beigās izdomāju sev uztaisīt karstu kakao,jo gribējās,ko saldu un karstu padzerties. Apsēdusies dīvānā un nolikusi kakao dzēriena krūzi uz kafijas galdiņa,es ziņkārīgi uzlūkoju Jungkooka grāmatas. Viena piesaistīja man uzmanību,kurai nosaukums bija "Nakts Satikšanās". Tas bija romāns un man patika lasīt romānus,tāpēc es ērtāk iekārtojos dīvānā un sāku to lasīt.
☆
Es biju tā iegrimusi tajā stāstā,ka mani izbiedēja pēkšņais durvju zvans un arī tajā pašā brīdī,man atkal galvā bija tās balsis. - Lūdzu nē..tikai ne atkal...- Es lūdzos un noliku grāmatu uz galda. Cilvēki sarunājās pa viskautko. Man likās,ka atkal galva pārsprāgs un es pat aizmirsu,ka kāds piezvanīja pie durvīm.
Lūdzu apklustiet...lūdzu...
Man jau kļuva asarainas acis,kad atkal aizsedzu savas ausis,lai gan tās bija man pašas galvā. Caur tām,es atkal izdzirdēju durvju zvanu. Es piespiedu sev piecelties un doties tās atvērt,jo domāju,ka varbūt tas ir Jungkooks,lai gan viņš vienmēr pats tiek iekšā. Samiegusi acis,es atvēru durvis vaļā. - Jungkook...es...- Es iesāku un paskatījos,kas man stāv priekšā. Es biju šokā.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
