Blood and Secrets | Jeon Jungkook

1. Nodaļa - "Svešais"

☆

Man bija pilnīgi normāla dzīve.
Es gāju vidusskolā,centos cītīgi mācīties,cik spēju,lai man ir labas sekmes,kad pabeigšu skolu un gribēju,lai arī par mani lepojas vecāki,lai arī es divatā ar mammu dzīvoju un mans tētis bija izķīries no viņas,jau,kad man bija 8.gadi.
Tagad viņš dzīvo pavisam citā valstī un es pat īsti nezinu,kā viņam iet,jo nēesam ilgi kontaktējušies.
Mums ar mammu tīri normāli iet,jo viņa strādā par pavāri restorānā,kur vienmēr es eju nobaudīt ēdienus,kuri ir ļoti gardi,jo viņai tiešām ir talants ēdienu gatavošanā.
Man ir arī lielākā māsa - Keilija,taču viņa dzīvo citā pilsētā,kopā ar savu draugu - Mārci.
Viņi tiešām ir jauks pāris un es priecājos par viņiem abiem.
Mājās,man ir arī suns,kurš ir haskijs un viņu sauc - Majors.
Diezgan interesants vārds sunim,taču to es izvēlējos,jo viņš mani vienmēr aizstāv un pasargā,ja tuvumā ir briesmas.
Es viņu uzskatu par savu varoni,lai gan Majors visu laiku laizās un siekalojas,vienmēr,kad pielien man pie sejas.
Palaidnis tāds.

☆

Es dzīvoju pilnīgi labi un man nekas pagaidām netrūka,taču es nenojautu,ka tas viss mainīsies.
Tas bija piektdienas vakarā,kad mana draudzene Kristīne izdomāja iet uz nakts bāru,lai gan mēs nebijām vēl pilngadīgas.
Viņa bija izdomājusi traku plānu,lai mēs tiktu tur iekšā.
Citreiz es nesaprotu,kāpēc man ir tāda draudzene.

Mēs abas sēdējām manā istabā un es skatījos,kā viņa pie spoguļa krāsojas.
Es smagi nopūtos.
- Vai mums tiešām jāiet? Es šaubos,ka mēs tiksim iekšā..- Es domīgi novilku.
Kristīne pasmīnēja,kamēr krāsoja sev skroptu tušu uz savām garajām skropstām,par kurām biju ļoti grezsirdīga,jo tās bija skaistas.
Man viņā patika viss,jo viņai bija labs augums,skaisti,blondi un gludi mati,seja bija kā modelei un krūtis bija izceltas uz āru,ka ikviens puisis varētu tajās ieķerties.
Ja godīgi,es viņu apskaudu par to,ka viņa ir skaistāka par mani...Vismaz manās domās un izpratnē.
- Mēs tiksim iekšā,beib...Tici man...- Viņa atbildēja,ar vienu aci vaļā.
Es nopūtos un paskatījos uz sevi.
- Jā,bet...tas nenozīmē,ka man ir,ko vilkt...- Es sāku domāt,par visām iespējamām drēbēm,kas man skapī atrodas,bet neviens apģērba gabals nebija tāds,ka ar to varētu doties uz bāru,vēl pietam naktī,kur dejos jau piedzēruši jaunieši,kā jau piektdienas vakaros un arī sievietes,striptīzdejotāju tērpos,uz letēm,kur viesmīļi dos dzērienus,visiem,kuri tur atrodas un izbauda laiku.

Kad Kristīne beidzot pabeidza krāsoties,viņa pagriezās pret mani un sakrustoja rokas.
- Tev nav,ko vilkt? Tev jau man pa dienu to vajadzēja patekt,nevis klusēt,ka tev nav normālu drēbju...- Viņa nopietni teica.
Es tikai atgūlos gultā un aizvēru acis.
Kristīne nopūtās.
- Nopietni?? Tu tagad gulēsi? Mums jātaisas,nu...- Viņai jau sāka apnikt.
- Tu visu jautrību palaidīsi garām,ja nenāksi...davaaj...Y/N...- Viņa pienāca pie gultas un saķēra manas rokas,uzraujot mani augšā.
Es izpletu acis.
- Ko tu dari? - Es nobijos no viņas,jo biju mazliet iemigusi.
Viņa deva man nopietnu skatienu un aizgāja pie mana skapja.
- Tu teici,ka tev nav,ko vilkt? Huh? Tulīt paskatīsimies...- Viņa atvēra to vaļā un totāli izvandīja manu skapi.
Man pat nebija jēgas viņai aizrādīt,jo viņa tāpat nekad manī neklausījās.
Pagāja brītiņš,līdz viņa kaut ko atrada.
- Ha!! Šis būs perfekts tavam augumam...Paskaties! - Viņa man parādīja melnu,piegulošu kleitu,kurai bija garās un pilnās rokas. Pat apkakle bija gara,gadījumam,ja ir auksts.
Es par to biju galīgi aizmirsusi,jo man īpaši nepatika vilkt piespīlētās drēbes,kas tieši piegūlās manam augumam.

Viņa iemeta man to sejā un es no tā saviebos.
- Hey! -
Kristīne iesmējās.
- Lai es vairs nedzirdētu atrunas un velc tik to sev mugurā,jo nakts mūs sagaida,pilnā piedzīvojumā. -
Es par to nopūtos.
- Tu jau tagad pēc manas mammas izklausies. - Es pasmīnēju.
- Tāpēc taisies,beib...Mums jātiek tur līdz plkst. 24:00,jo,tad viss bārs sāks pildīties ar cilvēkiem. - Viņa atkal piegāja pie spoguļa.
Es tikai lēni izkāpu no gultas.
- Labi,jau labi...-