Blood and Secrets | Jeon Jungkook

26. Nodaļa - "Greizsirdība"

☆

Rīts pienāca ļoti ātri.
Es pamanīju,ka esmu zem segas,vēl aizvien Jungkooka kreklā.
Es jau biju domājusi,ka viņš nebūs man blakus,bet es biju šokā,kad ieraudzīju viņu.
Viņam jau acis bja vaļā un viņš vienkārši vēroja mani.
- Labrīt,saulīt.- Viņš smaidīja.
Es piesarku un nopūšoties savu seju aizsedzu.
- Labrīt... Es nomurmināju caur segu.
Man vienmēr bija neērti,ka viņš tā uz mani skatās.
Jungkooks pasmīnēja un pievirzījās man tuvāk,noņemot man segu no sejas.
- Tu pat nevari iedomāties,cik esmu laimīgs,ka tagad esi kopā ar mani,drošībā...- Viņš noglāstīja manu vaigu,pētot mani.
Tas jau atkal lika man piesarkt.

Es uzlūkoju viņa acis.
- Es gribētu kaut ko padarīt...- Es izteicu domu.
Jungkooks pasmīnēja.
- Man ir kas padomā,ja neiebilsti...- Viņš noglauda manus matus,aizliekot tos aiz auss.
Es uzrāvu uzaci.
- Un kas tieši? -
- Es tevi aizvedīšu uz to vietu,kur gribēju jau sen tevi aizvest...un šodien tam jāizdodas...- Jungkooks nopietni teica.
Es pasmaidīju un pamāju.
Tad viņš uzgūlās man virsū un es sāku sarkt vēl vairāk.
Jungkooks pasmīnēja.
- Tu esi tik cute,manu saulīt..- Viņš izbaudīja manu reakciju.
Es nobolīju acis un maigi uzsitu viņam pa krūškurvi.
Tikai tagad pamanīju,ka viņš vēl aizvien ir pliks....

Nu kāpēc???
Es nevarēju no viņa novērsties,jo viņa presīte man tieši bija priekšā.
Akdievs...man tā gribējās tai pieskarties...

Shit..

Jungkooks klusi iesmējās un paņēma manu roku.
- Tu vari tai pieskarties,droši.- Viņš pasmīnēja,kad jau mana roka bija uz viņa presīti.
Es jutu pilnīgi visus viņa muskuļus.
Omg...

Tā sešpaka....Fuck

Viņa āda tiešām bija maiga un tonēta.
Viņš vairs nebija tik bāls,kā agrāk,kopš viņam sirds atdzīvojās.
Es lēni iekodu sev lūpā un noslidināju savu roku uz leju,ļoti lēnā veidā,jo es gribēju to izjust.
Šo dienu vientulībā,es tagad  juku prātā,pēc viņa,lai gan tā nemaz negribu.
Jungkooks tikai mani nopietni vēroja un arī pats iekoda sev lūpā,kamēr mana roka jau bija pašā lejā.
Tad arī viņš sagrāba manu roku un smagi nopūtās.
- Labāk pietiks...tas tiešām mani uzbudina un es negribu,lai notiek tas pats,kas vakar...- Viņš prātīgi manu roku nolika gar manu sānu un noturēja to vietā.

Es šoreiz pasmīnēju,uzlūkojot viņu.
- Kā teiksi,dārgais...- Es vēl aizvien smīnēju.
Jungkooks uzrāva uzaci.
- Dārgais? Pirmo reizi dzirdu,ka tā mani sauc...- Viņš nemanāmi pasmīnēja.
Es piesarku.
- Nū...es iedomājos,ja jau...tu mani tā sauc,tad jau....- Es nevarēju pabeigt,kad viņš pieliecās man pie lūpām un uzspieda man rīta skūpstu.
- Man patīk,ka tā mani sauc.- Viņš pasmaidīja.

Ieraudzījusi atkal viņa smaidu,es kusu ārā,jo tas smaids tiešām bija skaists.
Viņš nopūtās un nodūra galvu uz leju,lai nesmaidītu.
- Kā man šis pietrūka...- Viņš nočukstēja,kad atkal uzlūkoja mani.
Es apstulbu.
Jungkooks jau atkal uzsmaidīja.

Nu nē!! Kāpēc???

- Tavi komplimenti...tie man ļoti pietrūka...- Viņš atdzinās,vēl aizvien smaidot un es ieraudzīju,ka viņam ir rozā krāsā acis.
Es kautrīgi pasmaidīju un neko neteicu.
Viņš iesmējās un nokāpa no manis nost.
- Labāk celies,citādāk nekad neiziesi no šīs istabas vispār..- Viņš pasmīnēja un nostājās man pie gultas,visā savā augumā.
Es smagi noriju siekalas.
- Man varbūt tev atdot kreklu atpakaļ? Tev nebūs,ko vilkt...- Es ierosināju un sāku to no sevis vilkt nost.
Jungkooks sāka panikot un gaismas ātrumā bija jau pie manis,lai mani apturētu.
- Tu esi traka?!?! - Viņš vēl aizvien nespēja noticēt,ka tā izdarīju,kad noturēja manas rokas vietā.
- Tu gribi mani nobeigt tiešām?? Tā vairs nedari...- Viņš smagi nopūtās.
Kad apzinājos,ko es būtu izdarījusi,es paliku sarkana un  nezināju,kur likties.
Kas man ienāca vispār prātā?
Man laikam tiešām nav prātiņš mājās.
- Upss...piedod...- Es neveikli iesmējos.
Jungkooks nopūtās.
- Tu vari pārģērbties vannasistabā un pēctam atdot man kreklu.- Viņš ierosināja un es uzreiz tam piekritu.
Viņš iesmējās.
- Tu esi neticama...- Viņš atkāpās no manis un es tikai sarku.
Gosh...šis būs ļoti grūti...