Blood and Secrets | Jeon Jungkook

27. Nodaļa - "Nopietni?"

☆

- Es nespēju noticēt! - Es caur dusmām nometu savas kurpes uz zemes,kad iegājām Jungkooka dzīvoklī.
Man likās,ka uzsprāgšu,jo mana kleita bija pilnīgi sabojāta,tās stūlbās "labākās draudzenes" dēļ.
- Y/N...ah...tu vari nomierināties? - Jungkooks pakarināja savu mēteli.
Es iesmējos un paskatījos uz viņu.
- Tu smejies? Kā lai es nomierinos?? - Es jutu,ka manas asinis uzsilst.
- Y/N...labāk nevajag...- Jungkooks atkāpās no manis.
Es apstulbu.
- Kas ir? -
Viņš smagi nopūtās un aizgriezās.
Nu es biju lielākā nesaprašanā.
- Jungkook? - Es piegāju pie viņa un prātīgi saņēmu viņa roku.

Viņš to momentā atrāva un vēl tālāk atkāpās.
- Tavas asinis...tās...atkal spēcīgi smaržo...- Viņš saviebās,jo negribēja tās iesmaržot.
Es samulsu.
- Un? - Man īsti nebija ko teikt.
- Es negribu tev nodarīt pāri...- Viņš klusi noteica.
Es iesmējos un devos atkal pie viņa.
- Bet tu jau esi ņēmis manas asinis.- Tagad man tā likās parasta lieta,lai gan zināju,ka man ar galvu kaut kas nav kārtībā.
Viņš sakoda zobus un pagriežoties,stipri mani satvēra,piespiežot mani pie sienas.
Es izpletu acis no šoka.
- J..Jungkook? -Nu jau man sāka palikt bail.
Viņš dziļi lūkojās man acīs,kad viņš nodūra galvu un stipri iekoda sev lūpā.
- Šoreiz...varu tev tiešām nodarīt pāri...- Viņa balss tonis bija nopietns un ļoti zems.

Nu man beidzot pieleca,tāpēc es stipri pagrūdu viņu no sevis nost un skrēju uz viņa istabu.
Es ieslēdzos,jo tas bija vienīgais,ko varēju darīt.

Y/N...man ļoti žēl,bet es nevaru to ilgāk paciest,ja atrodies vēl šeit...

Jungkooka balss atbalsojās manā galvā,kas lika man samulst un sastingt.
Viņš vienā momentā bija jau istabā,izmantojis teleportēšanās spējas.
Es nepaspēju pat atjēgties,kad viņš bija jau pie manis un es varēju tikai atkāpties.
Mana sirds pukstēja nežēlīgā ātrumā,līdz es atdūros pret kaut ko mīkstu un es nopratu,ka tā ir gulta.

Es iekritu gultā un nevarēju novērsties no Jungkooka,kurš izskatījās tiešām izsalcis.
Es smagi noriju siekalas,kad viņš uzkāpa man virsū un iesprostoja mani starp savām muskuļainām kājām.

Es piesarku un viņš liecās man tuvāk.
Viņa acis bija sarkanas.
Ak nē...

- Jungkook...- Es sāku smagāk elpot,kad ieraudzīju,ka viņa seja tuvojās manai.
Viņš nolaizīja savas lūpas un uzlūkoja manu kaklu.
- Tik gardas... - Viņš nočukstēja un atkal pievērsās manām acīm.
Viņa acis kādu brīdi lūkojās manās,kad viņš satvēra mani aiz vidukļa un nokāpjot no manis,iesēdināja mani savā klēpī,kas lika man apķerties viņam apkārt.
Es paliku vēl sarkanāka.
Jungkooks pievilka mani sev tuvāk un tagad viņa elpa bija man uz kakla.
Man jau kļuva karstāks,kad viņa elpa aizskāra manu ādu.
- Es ilgāk neizturēšu....- Jungkooks pats smagāk elpoja,kad ievilka nāsīs manu asiņu smaržu.
Tas lika man nopūsties un padoties viņam.
Es pieliecos pie viņa lūpām un iebraucot ar pirkstiem viņa matos,devu viņam skūpstu,kas uz brīdi viņam lika izplest acis.

Es atraujoties,nevienmērīgi elpoju gar viņa lūpām un vāji iesmējos.
- Tad dari to....ņem manas asinis...- Es vēlreiz viņu noskūpstīju.
Jungkooks bija šokā par maniem vārdiem,bet tas viņu padarīja traku.
Devis tev dziļu skūpstu,viņa lūpas nogāja gar tavu vaigu un jau uz kaklu.
- Paldies,dārgā...- Viņš sāka elsot un deva vispirms maigus skūpstus kaklam.
- Mmm...tik dievīga smarža...- Jungkooks nopūtās un satvēra mani ciešāk pie sevis.
Es tikai paliecu galvu sānis,lai viņam būtu plašāka pieeja manam kaklam.
- Ātrāk...Jungkook...es nevaru vairs sagaidīt...- Es ieķēros viņam atkal matos.