"Tu esi briesmonis" - Es atkāpos no viņa arvien tālāk un tālāk.
"Nē,tu nesaproti..." - Viņš mēģināja man paskaidrot.
"Nenāc man klāt!" - Es kliedzu uz viņu un pirms es paspēju,ko apjēgt.....
Vampīri eksistē ¿¿
(NEPABEIGTS)
Diena mums tiešām pagāja jautra un es vēl nekad tā iepriekš tik labi nebiju izklaidējusies,pēc sirds patikas un brīvas izvēles,lai mēs varētu darīt jebko,ko gribētu. Ziemai esot,mēs izmantojām ziemas izspriecas,kā slēpošanu,kas bija netālu no pilsētas,slidošanu uz ledus,atrakciju parkā pabijām,kur varēja izmantot šīs sezonas pakalpojumus. Viss vienkārši bija skaisti un pati daba laukā bija skaista. Labi,ka man ir blakus Jungkooks,jo bez viņa diena neizdotos. Lai gan viņš,būdams vampīrs,tā neizklaidējas,viņš arī izbaudīja šo dienu un varu ticēt,ka esmu dzirdējusi viņu smejamies,arvien vairāk un tas mani priecēja.
Man deguns un rokas bija nosaluši,kad jau bija vakars,taču es nebeidzu izbaudīt šo brīnišķīgo dienu,jo tad es pēctam varēšu teikt,ka tā tiešām bija jautra diena. Vakaru mēs pabeidzām vienā kafejnīcā,kad pēkšņi sagribēju savu mīļāko kafiju. Dabujuši kafijas,mēs aizgājām apsēsties pie loga. Ārā jau bija tumš,bet ielu gaismas man atļāva redzēt,ka sniegs snieg. Es sajutos daudz omullīgāk,jo kafejnīca bija diezgan silta un mājīga,ka vairs domāju,nekad nepametīšu to. Es paskatījos ārā pa logu un sāku prātot par savu dzīvi.
Nebiju iedomājusies,ka viss tā pēkšņi izvērtīsies un mana dzīve sagriezīsies ar kājām gaisā. Es turpinu dzīvot,kā kādreiz,bet sajūtas ir citādākas un nevaru izskaidrot,kādā ziņā. Labā ziņā vai silktā,man nav ne jausmas. Esot vampīram,man nav tik grūti dzīvot,taču tas ir dīvaini,no vienas puses,jo citi,kas mums bija apkārt,nemaz nenojauta to. Labi,ka esmu pa pusei vampīrs,citādāk man būtu izsalkums pēc asinīm ļoti liels. Vismaz es tā domāju. Šo dzīvi es iesāku,pateicoties viņam... Es uzlūkoju Jungkooku,kurš jau mani nopietni vēroja. Es nemanāmi pasmaidīju. Jā...viņš ir tas,kas ierāva mani šajā visā un no vienas puses esmu pateicīga viņam,jo es pirmo reizi iemīlēju kādu,kurš man ļoti daudz nozīmē. Tas lika man novērst skatienu un es blenzu uz savu kafiju.
Viņa dēļ,es uzzināju,ka vampīri eksistē,bet nebiju iedomājusies,ka viņi dzīvos,kā parasti cilvēki. Viņiem ir darbs,mājas,kur palikt un viss nepieciešamais,taču vienīgā lieta... Viņi barojas no asinīm... Vampīriem ir spējas,visdažādākajos veidos un mēs dzīvosim mūžīgi,kamēr to varam. Tikai...vai es nenoguršu no tā visa? Es būšu laimīga vienmēr? Es nezinu,jo pat man nav idejas,kur varētu pēctam strādāt... Tagad man ir tukša galva no idejām...
- Hey...- Jungkooks izjauca mani no domām,kad sajutu viņa maigo roku,kas bija uz manējās. Tas lika man paskatīties uz viņu. - Tu to nožēlo? - Viņa balsī bija pati nopietnība. Es samulsu un jau gribēju prasīt,ko tieši,bet viņš jau ierunājās. - Par to,ko domāji....tas lika man prātot vai tu nožēlo,ka iepazināmies un,ka tevi pārvērtu šādā veidā? - Es nopūtos,to izdzirdot. - Nē...vienkārši....- Es īsti nezināju,ko teikt. Jungkooks saņēma manu roku un saspieda to ciešāk nomierinošā veidā.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
