Blood and Secrets | Jeon Jungkook

20. Nodaļa - "Ideja"

☆

Ballīte bija beidzot beigusies.
Es biju gan kārtīgi izdejojusies,gan izklaidējusies.
Vienīgi man galva sāpēja,jo biju mazliet par daudz iedzērusi,taču tas mani neapstādināja no jautrības.
Runājot par Kristīni...viņa pagaidām ar mani nerunā,jo laikam ir dusmīga uz mani un es pat nezinu par ko.
Tas bija ļoti dīvaini no viņas puses,bet lai nu kā Hoseok dzimšanas diena pagāja vienreizēja un varu teikt,ka viņš ir ļoti forš.
Es arī gribētu sev tādu brāli,ja man tāds būtu,taču atgriežamies pie ballītes beigām.

☆

Es atvadījos no pārējiem un gaidīju Jungkooku,kurš runāja ar citiem,no savas grupas.
Viņi ir forša grupa,ja godīgi runā un tur arī ir Namjoon,kurš ir galvenais līderis,taču tagad mēs esam nokārtojuši visi savas savstarpējās attiecības.
Vismaz vairs nekādu problēmu nebūs.

Es devos laukā,jo man vājadzēja ieelpot svaigu gaisu,jo galva ļoti sāpēja,tam visam beidzoties.
Es noskatījos,kā visi pamazām iet uz savām mašīnām un arī dodas mājās.
- Ahh...- Es nopūtos,jo aukstais gaiss iepūta man mugurā.
Bija vēl ziema,tāpēc bija auksts un es tur stāvēju tādā kleitā...šausmas.
- Tevi aizvest? - Es pēkšņi izdzirdēju dzirdētu balsi un,kad pagriezos,tas bija no Jungkooka grupas Jins.
Viņš arī bija diezgan jauks puisis.
Es viņam uzsmaidīju.
- Nē,paldies..es ar Jungkooku jau braucu.-
Jins pasmīnēja.
- Ok,tad jau kaut kad atkal tiksiemies.- Viņš piemiedza man ar aci,pirms gāja uz savu mašīnu.
Es uzreiz pamāju un nodrebinājos.

Phu...cik auksts.

Es gandrīz nosalu tur uz vietas,līdz kāds cieši mani apskāva.
Es jau taisījos pretoties,jo nodomāju,ka tas ir kāds nepazīstams tips,kurš grib tikai papriecāties,bet persona ierunājās.
- Tas esmu tikai es,man dārgā...- Viņa elpa bija man uz kakla,kad viņš ciešāk mani piekļāva sev klāt.
Es atviegloti pasmaidīju,bet atkal nodrebinājos.
- Tev ir auksts? Jeez,tu taču tādā kleitā tiešām nosalsi..- Jungkooks atrāvās no manis un novilka savu virsjaku,ko tulīt pat uzlika man uz pleciem un pagrieza mani pret viņu.
Es tikai piesarku,kamēr viņš sakārto to man,lai stāv uz vietas.
- Tu atbrauci tikai kleitā? Es negribu,lai saslimsti.- Viņš saņēma manas rokas un saberzēja tās kopā ar savām un pielika tās pie savām lūpām.
Es paliku vēl sarkanāka un nespēju izdvest nevienu vārdu.
Man no tā sāka vēl vairāk galva sāpēt.
- Uhh...tu jau atvadījies no viņiem? - Es beidzot saņēmos kaut ko pateikt.
Viņš pamāja un pasmaidīja.
- Esi gatava braukt? -
Es momentā pamāju,jo tiešām gribēju braukt mājās un iekrist siltā gultā.
Vienīgi,žēl,ka Jungkooks neguļ....
Nu ne jau tādā nozīmē,bet es domāju,ka,tad viņš varētu mani sasildīt...
To iedomājoties,man bija jāsarkst vēl vairāk.
Jungkooks man blakus iesmējās un nopētīja mani.
- Tu domā,ka es tādu iespēju laidīšu garām?- Viņš mani pierāva sev klāt un ielūkojās man acīs.
- Es labprāt,būšu pie tevis blakus.- Viņš pasmīnēja un noglāstīja manu karsto vaigu.
- Oh...tu esi tik karsta.- Tas lika viņam pataustīt arī manu pieri.
Jungkooks smagi nopūtās.
- Tu jau esi slima,manu saulīt...ejam uz mašīnu..- Saņēmis manu roku,mēs devāmies uz mašīnu,kur es vismaz varēju sasildīties.

Es iedzērusi,nemaz nejutu,ka esmu slima,bet jutu tikai to,ka mana galva sāpēja.
Es atspiedos pret logu,jau pat nepiesprādzējusies un aizvēru acis.
Jungkooks to pamanīja.
- Y/N? Tu guli? - Viņš maigā balsī jautāja,kamēr man pieskārās pie sejas.
Es jau to sajutu,bet man nebija spēka atbildēt,tāpēc es vienkārši nomurmināju.

Jungkooks vāji pasmaidīja un pārliecās tev pāri,lai uzliktu tev jostu.
Piesprādzējis,viņš vēlreiz uzlūkojis tevi un noglāstījis tev vaigu,viņš veda tevi uz viņa apartamentiem.