Blood and Secrets | Jeon Jungkook

28. Nodaļa - "Neticami"

☆

- Nu? Ko jūs taisaties darīt? - Es apsēdos uz krēsla,kad visi bija sapulcējušies,vienā istabā.
- Tava sirds palīdzēs viņu atrast.- Namjoon atbildēja.
Es samulsu.
- Vai tad tas ir iespējams? - Es biju nesaprašanā.
- Tu esi saistīta ar viņu un viņš jūt tevi caur savu sirdi,tāpēc arī tava sirds mums palīdzēs.- Viņš paskaidroja.
- Daram to varbūt jau tagad? Jimins var aiziet par tālu,ja kaut kas noies greizi..- Tae bažīgi teica.
Es jau sāku mazliet satraukties,lai gan tajā pašā brīdī biju nikna par viņa stulbo rīcību.
Pats teica,ka Jiminam nepieskarsies,bet kas tad tagad notiek?
Problēmas pēc problēmām visur ir un tas jau tiešām man besī ārā.

- Labi...Y/N,tu vari apgulties dīvānā? - Namjoon norādīja ar pirkstu,kur tas atrodas.
Es samulsu.
- Kāpēc?-
- Jo tā man būs vieglāk atrast viņu.- Viņš paskaidroja un atkal norādīja uz dīvānu.- Ej un apgulies lūdzu.-
Es tikai nopūtos un gāju apgulties.
Pie manis apsēdās Jins.
- Ja sāp,es turēšu tavu roku,labi? - Viņš pasmaidīja.
Es apstulbu,bet tikai pamāju ar galvu.
Namjoon uzreiz ar krēslu atnāca pie manis un apsēdās blakus dīvānam.

- Cerams,ka izdosies.- Yoongi no malas ierunājās,skatoties šo visu.
Hoseok uz viņu paskatījās.
- Potams,ka izdosies! Mēs nedrīkstam domāt,ka nē..Jimins sataisīja visus šos sūdus jau no sākta gala,kad katru reizi viņš dīvaini uzvedās,tiklīdz runājam par Y/N.-
Taehyung piestājās pie viņiem.
- Kāpēc tā? Kāpēc viņam tik pēkšņa interese? Viņš labi zināja,ka Y/N ir kopā ar Jungkooku.-
Hoseok nopūtās.
- Viņš man pastāstīja savu ļauno plānu...piedodiet,bet es nevarēju viņu no tā apturēt,kad jau viņš devās sagūstīt Y/N.-
Yoongi izpleta acis.
- Ko?? Kāpēc tu neko mums neteici?? - Viņš pagrūda viņu.

Taehyung uzreiz satvēra Yoongi rokas,lai viņu nomierinātu.
- Tagad nevajag strīdēties...Jungkooks tagad var būt briesmās un mums ir jādomā par to.- Viņš skatījās uz abiem,kuri viens otru jau izēda ar skatieniem.
- Atvaino Yoongi,bet bija jau par vēlu...- Hoseok smagi nopūtās.

- Par vēlu,huh? Viņa varēja nomirt un nekad neatgriezties! - Yoongi uzkliedza uz viņu.
Taehyung izpleta acis.
- Hey! Jūs varat beigt?? Mēs te cenšamies koncentrēties! - Namjoon visiem trim uzbļāva.
Abi uzreiz atvainojās.
Tae pieliecās pie Yoongi.
- Kas tev ir? Kāpēc tik agresīvs esi? Y/N...ir šeit..tu zini...- Viņš čukstēja.

Hoseok arī bija izbrīnīts par viņa uzvedību.
- Tev...gadījumā viņa nepatīk? -
Yoongi izpleta acis,to dzirdot.
- Tu es traks?? Viņa ir kā māsa man...- Viņš čukstēja atpakaļ,gandrīz jau aizsvīlies.
Tae pasmīnēja.
- Labi,nomierinies...labāk pievēršamies tam,kas vairāk tagad ir svarīgs.- Viņš teica viņam un abiem deva brīdinošus skatienus.
Abi pamāja un nomierinājās.

☆

Man bija jāaizver acis,lai nomierinātos.
Bija jāievelk ieelpa un izelpa.
Ieelpa un izelpa.
Ieelpa....
Kamēr Namjoon rokas bija uz manas sirds,viņš runāja pie sevis vārdus,ko vispār nevarēju saprast.
Sākumā nebija nekas...līdz sāka kaut kas iedarboties.
Pamazām no kājām,līdz vēderam,tad jau līdz krūškurvim bija liela kņudināšana.
Uz sirdi lēnām aizgāja pārējās sajūtas.
Viss bija vienlaicīgi.
Sāpes sākās.
Man sirdī iedūrās kaut kas,kas man lika iekliegties un es ieķēros Jinam rokā.

- Viss būs labi...sāpes pārries...- Viņš saspieda manu roku ciešāk,lai mierinātu mani.
Es tikai smagi elpoju,jo vairs nevarēju to izturēt.
Līdz...es kaut ko sadzirdēju...

Y/N?
Tu dzirdi mani?

Caur sāpēm,es izdzirdēju balsi,kas lika man visu aizmirst,jo gribēju tikai viņu dzirdēt.
Jungkooku.