Blood and Secrets | Jeon Jungkook

14. Nodaļa - "Asins garša"

☆

Mēs abi atgriezāmies ballē,bet es visu laiku jutos neērti,jo līdz galam viņš mani nepazina un vairs neuzdrīkstējās tā man pieskarties,zinot patiesību.
Viņam bija mērķis tikai iedabūt tevi gultā un,tad jau tālāk viņa vampīra instinkts pabeigtu visu darbu,taču viss izvērtās pavisam savādāk.

Mēs abi nokļuvām līdz pārējim,kur jau Jimins dīvaini skatījās uz mums abiem,jo necerēja ieraudzīt mūs kopā.
- Sīkais? Vari paskaidrot,no kurienes jūs abi nākat? - Viņš pienāca mums tuvāk un arī nopētīja mani,iesmaržojot manu smaržu.
Viņš saprata,ka nēesmu vēl pārvērsta.
- Mēs? Uh..mēs vienkārši sastapāmies gaitenī,jo nācām abi šurp,tajā pašā virzienā.- Jungkooks meloja,aizbloķējot savas domas.
Es tikai sāku nervozi mīņāties uz vietas.
- Tiešām? Y/N...viss kārtībā? - Jimins uzrāva uzaci un pievērsās atkal man.
Es uzreiz pamāju un neveikli iesmējos.
- Jā..neuztraucies..-
- Nu labi...Man vajadzētu aiziet parunāties ar kādām svarīgām personām..vai varu tev uzticēt Jungkooku,ja jau esat atnākuši tieši kopā? - Viņš pienāca man tuvāk.
Es samulsu.
- Tu labi zini par ko runāju,sirsniņ.- Jimins nopietni teica.
- Es viņu pieskatīšu,viss būs kārtībā.- Jungkooks iejaucās.
- Nu...es ceru,ka tā arī būs.- Jimins deva viņam un arī man brīdinošu skatienu,pirms devās prom un mēs tagad starp cilvēkiem palikām divatā.

Es smagi nopūtos.
- Es gribu mājās...- Es nočukstēju,jo man apbriebās starp šiem vampīriem būt.
- Atvaino,bet tu nevari vēl šo vietu pamest,kamēr nēesmu tevi vēl pārvērtis.- Jungkooks mierīgā tonī teica,kas lika man izplest acis.
- Bet man likās,ka...- Es apklusu,kad viņš sagrāba manu roku un veda uz pašu zāles vidu.
Es apstulbu.
- Hey! Ko tu dar...- Starp dejojošiem pāriem,viņš atrada mums brīvu vietu un apķēris mani,pievilka mani sev klāt,kas lika man panikot.
Es pamanīju,ka sākusies lēna mūzika un es nemanāmi pielāgojos tai,līdz ar Jungkooka soļiem.
Es vispār vairs nevarēju neko pateikt,jo viņa roka,kas bija man uz muguras lika man sastingt un arī viņš neko neteica,kamēr dejojām.
Bet,tad viņš pieliecās man pie auss.
- Mēs tā arī nepabeidzām mūsu iesākto...- Viņa balss bija atkal jau pilna ar kaisli.
Man likās,ka uzvārīšos no dusmām,jo es cerēju,ja pateikšu patiesību,viņš mani nepārvērtīs,jo tagad pēc tā,kas notika,es vēl aizvien nēesmu tam gatava.
Tājā brīdī es vienkārši gribēju viņu,lai viņš mani atceras,bet nu es dejoju ar viņu un jūtos nikna.
Nesaņēmis manu atbildi,viņš piespieda mani ciešāk,ka gandrīz ievaidējos no sāpēm.
Man likās,ka viņš mani sapratīs,bet laikam neatgūstot savas atmiņas pavisam,viņš būs tāds,kāds vienmēr bijis sākumā,kad vēl nebija iepazinis mani.
Tāda doma mani tracināja un es ļoti satraucos,ka pat nespēju izdvest nevienu skaņu.
- Hmm...par ko tu domā? Tu esi dusmīga? - Jungkooks atkal ierunājās.
Es uz brīdi biju pārsteigta,jo man likās,ka viņš mani dzird,bet no vienas puses bija labi,ka viņš nespēj nolasīt manas domas,jo esmu ļoti ļoti dusmīga.

Tā kā,es klusēju,viņš asi mani pagrieza,ka man pilnīgi sareiba galva.
Viņš atrāvās no manis,lika man izgriezt riņķi,kamēr viņš tur manu roku un kad tā izdarīju,es tiku stipri pierauta atkal pie viņa,kas man lika samiegt acis.
- Tev ir bail? - Viņa elpa bija man uz deguna un,kad uzlūkoju viņu,es sastapos ar viņa acīm,bet tās bija ļoti tumšas.
- N..nē...- Es nostostījos,jo es sāku nervozēt arvien vairāk un vairāk,pat nezinot iemeslu.
- Tad kāpēc tu stosties? - Mēs lēni apgriezāmies,kamēr viņš man jautāja un vēl aizvien lūkojās man acīs.
- Kas pēkšņi notika? Tu pilnīgi esi mainījusies,kopš nonācām lejā....Man likās,ka esam pāris un tu mani mīli...vai ne tā? - Viņš jautāja.
Es smagi noriju siekalas,to dzirdot.
Īstenībā,mēs vēl nēesam pāris.
- Tas nav tā...tas nav tik vienkārši...- Es nolaidu skatienu,jo man bija tāds kauns no viņa...omg...
Jungkooks pasmīnēja.
- Interesanti gan...vēl pirms tam tu pati uzprasījies un ļāvi man ar tevi darīt visu,ko es gribu...- Viņa acis nolaidās man uz lūpām un tad atkal uz manām acīm,bet es vēl aizvien neskatījos uz viņu.
Man likās,ka nomiršu tur uz vietas un es gribēju,lai mūzika ātrāk beidzas.