☆
Kad biju beidzot pabeigusi ēst brokastis,ko viņš man uz ātro bija uzsildījis,es pamanīju,ka viņš visu laiku staigā,no vienas puses uz otru.
Es viņu labi nepazīstu,bet pajautāt,kāpēc viņš tā dara jau var...vai ne?
- Amm...kaut kas noticis? - Es nedroši prasīju,kamēr noslaucīju savas taukainās rokas dvielī.
Viņš momentā paskatījās uz mani un dziļi skatījās man acīs.
- Y/N...būs labāk,ja brauksi mājās pavisam... -Viņš pienāca pie manis.
- Tu esi pabeigusi? -
Es tikai pamāju,bet biju nelielā nesaprašanā.
Vēl nesen viņš man teica,ka nedrīkstu šo vietu vai viņu pamest un tagad jau viņš pats mani palaidīs mājās.
Kas notiek?
- Tikai nejautā,kāpēc es pārdomāju. -Viņš uzrāva mani augšā.
Es,protams,tikai klusēju un pamāju.
Tā bija daudz labāk un es biju pateicīga,ka tikšu no viņa vaļā.
YES!
Beidzot!
Jungkooks deva man nopietnu skatienu,pirms veda mani ārā no viņa apartamentiem.
Beidzot...
☆
- Tātad...tu tiešām mani palaidīsi prom? - Es prasīju,kad apstājāmies pie manas mājas.
Viņš brīdi klusēja,līdz pievērsās man,ar baisāko skatienu mūžā.
- Kāp labāk ārā. - Viņš pasniedzās pēc roktura,kas bija manā pusē,durvīs un tas lika man mazliet piesarkt,jo viņa tuvums mani biedēja un lika neērti justies.
- Un nevienam nesaki,ka tikāmies,citādāk...- Jungkooks atvirzoties no manis,atkal apklusa.
- Vienkārši klusē,saprati,mani? - Viņš deva man nopietnu skatienu.
Es pamāju un tad arī kāpu ārā.
Pirms viņš aizbrauca,viņš atvēra logu un pasauca mani.
- Y/N! -
Es momentā pagriezos pret viņu.
- Yeah? -
- Esi...uzmanīga! - Viņš brīdināja mani,pirms aiztaisīja atkal logu ciet un ātrumā aizbrauca prom,kad nepaspēju pat pati attapties,kas notiek.
Es biju lielā nesaprašanā,jo man nepieleca,kāpēc man ar viņu bija tāda darīšana.
Lai arī,man vajadzēja šo visu aizmirst,manu prātu mocīja viens jautājums.
Kas patiesībā ir šis Jungkooks?
☆
- JUNGKOOK! - Namjoon no sava kabineta sauca.
Jungkooks nopūtās un momentā bija pie viņa.
- Jā,Hyung? - Viņš mēģināja noslēpt savas emocijas un dusmas,kas raisījās viņā.
- Kas notika ar to meiteni? Tu zini pats,ka aizbloķēji mums iespēju lasīt gan viņas,gan tavas domas....Kur nu nerunājot par atrašanās vietu,kur viņa pašlaik atrodas,lai arī zinu,ka viņa ir dzīva,jo es jūtu viņas sirdspukstus... -Namjoon nopietni teica.
Jungkooks brīdi klusēja un nezināja,ko teikt.
- Nu? Vari paskaidrot? - Namjoon atzvēlās krēslā un sakrustoja savas rokas.
- Es viņu palaidu brīvībā...- Jungkooks vainīgi nolieca galvu.
Tad arī nākamajā brīdī iestājās nāvējošs klusums,līdz Jungkooks attapās jau pie sienas un Namjoon viņam bija piespiedis kaklu.
- Ko tu izdarīji??? Tā bija tava iespēja iegūt asinis!! Asinis,kuras nav tik viegli dabūt!! Tu saproti!!?? - Viņu līderis bija pārskaities.
Jungkooks tikai ļāvās viņa uzbrukam un nemaz nepretojās.
Bet es to darīju jūsu labā,lai tas neskar arī pārējos,ja negribat redzēt,ka esmu kopā ar viņu,zinot,ka viņai ir tumši sarkani zilas asinis.
Es vēl nēesmu gatavs viņu pārvērst...pagaidām..
Viņš atļāva līderim nolasīt viņu domas,jo viņš nespēja normāli izteikt vārdus,kamēr Namjoon viņam bija piespiedis kaklu.
Dod man laiku...
Jungkooks lūdzās,lai arī to nemaz negribēja.
Namjoon nopūtās un atlaida viņu.
- Tas ir uz taviem pleciem...Turpmāk viņa ir uz tavu atbildību un mēneša laikā,ja negribi viņu piebeigt vai redzēt,kā mēs to izdaram,tad pārvērt viņu,kamēr tev vēl ir tāda iespēja...-
Ar to,viņš lika Jungkookam pamest viņa kabinetu.
Ticis ārā,pie viņa pienāca viņu grupas biedrs Taehyung.
- Klau,vecīt...viss kārtībā? - Viņš bija otrais,kurš saprata Jungkooka jūtas,jo viņi bija tik labi draugi,ka viņus varēja uzskatīt par brāļiem.
Jungkooks smagi nopūtās.
- Jā...neuztraucies..man viss ir kārtībā...-
Viņš uz brīdi aizbloķēja savas domas,lai neviens viņu nedzirdētu.
أنت تقرأ
Blood and Secrets | Jeon Jungkook
مصاص دماء"Tu esi briesmonis" - Es atkāpos no viņa arvien tālāk un tālāk. "Nē,tu nesaproti..." - Viņš mēģināja man paskaidrot. "Nenāc man klāt!" - Es kliedzu uz viņu un pirms es paspēju,ko apjēgt..... Vampīri eksistē ¿¿ (NEPABEIGTS)
