24. daļa : patiesība

144 18 0
                                    

Vienu stāvu es atpazītu pat pārs kilometru attālumā. Gāju uz viņa pusi. Viņš apstājies ar kādu runāja es viņu nepazinu, bet pieejot tuvāk. Atpazinu tās bija Yoongi. Pieliku pie lūpām savu pirkstu, lai par mani viņš neko neteiktu. Piegāju pie sava prinča un apskāvu no mugurpuses sākumā viņš gribēja man izdarīt kaut ko, bet pēc tam atslābinājās.
Es čukstot - es varu pastāstīt par to ko netaisījos teikt, bet tagad laikam nebūs izvēles.
Yoonigi - es laikam jūs abus atstāšu vienus.
pamāju ar galvu, jo negribēju lieki neko teikt.
Paņēmu Jimin aiz rokas uz vedu viņu pie ūdenskrituma no citas puses. Paldies dievam ka viņš nepretojās un nāca mam līdzās. Savādāk tur būtu jārunā turpat ar viņu. Mēs tikuši pie ūdens.
Jimin - ko mēs te darām?
Viņš vienaldzīgi man noteica.
Man tas sāpēja, sāpes aizdzinu prom un sāku runāt.
Es - Tad kad tu prasīji kāpēc es no viņa izšķīros tam bija ļoti labs iemesls. Kuru negribētu atcerēties. Viņa dēļ es esu tāda.
Jimin - es neko negribu dzirdēt par to.
Es - lūdzu lauj man paskaidrot.
Ievilku dziļu elpu un izelpoju.
Es - kad biju ar viņu kopā tā bija kļūda. Vis bija labi, bet līdz ko atnāca tā diena kad ieņēmu bērnu. Kad bērns piedzima nedēļu pēc tā dzirdot bērnu raudas skrēju augšā vai mazajam vis labi. Bet ,bet. Iegājusi telpā viņš stāvot pie mazuļa gultiņas ar dunci rokās viņu nodūra.... Piedod ka tev meloju negribēju lai tu man prasi par to par ko man sāp. Piedod!
Ar asarām acīs piecēlos un taisījos iet prom un prom iešanā. Noņēmu no pirksta gredzenu un ieliku viņa siltajā rokā. Siltums bazuda no mūsu rokām un es aizgāju no viņa. Gāju cauri mežam un uz māju pusi. Līdz mani apstādināja nevēlama balss.
Ar savām noraudātām acīm paskatījos uz Gabrielu.
Garbriels - kas tad viņš tevi pameta?
Ar nicinājumu viņš ar mani runāja.
Es - tev vispār nav kauna ar mani tā runāt?
Garbriels - man? Ne ...
Es - pat ne kad tu nogalināji mūsu bērnu? Mūsu?
Es biju uz sagruvuma robežas , manas asaras traucās gar vaigiem.
Viņš piegāja pie manis klāt un iesita ar kulaku pa manu seju. Ar asarām nokritu uz ceļiem. Vaigs nežēlīgi surstēja, bet nejau tādēļ es raudu, bet gan kā viņš spēj būt tāds kretīns. Gabriels pacēla manu zodu tā lai es skatītos viņam acīs.
Garbriels - nu vairs nēsi tik spēcīga ?!
Viņš pacēlis galvu augšā kliedza man.
Gabriels - kāda veidā tas bērns ne reizi nelīdzinājās man?
Asaras nokrita no uz maniem sārtajiem vaigiem.
Gabriels - atbildi!

Es - gribi zināt kādēļ? Tādēļ ka manā ķermenī esot viņu parvētu, lai nelīdzinātos tev, bet vienu nespēju izmainīt

К сожалению, это изображение не соответствует нашим правилам. Чтобы продолжить публикацию, пожалуйста, удалите изображение или загрузите другое.

Es - gribi zināt kādēļ? Tādēļ ka manā ķermenī esot viņu parvētu, lai nelīdzinātos tev, bet vienu nespēju izmainīt. Viņa acis. Kad lūkojos uz viņu atgādināja tevi. Tavas acis. Kuras ir tik melnas kā tava sirds .
Manas acis jau pielidījās ar asarām.
Gariels saspieda manu žokli tik stipri kā iekliedzos.
- laid viņu vaļā mērgli !
Paskatījos uz runātāju pusi. Princis baltā zirgā mani glābj. Man nobira pārs asaru.
Gabriels - nu ko tu izdarīsi ?
Es - Jimin nedari tā?
Jimins pieskrēja pie Gabriela un iedeva pa seju Garbriels nokrita pie manām rokām. Nepamanījusi Gabriels mani paņēma un aiz kakla turēja.
Gabriels - tuvosies viņa mirs!
Viņš draudēja Jimin. Devu mājienu Jimin un rīkojos tālāk pati.
Jimin - ko man vēl darīt, vēl izģērbties?
Gabriels - nesaprotu ko tā m***a tevī ir atradusi...
Es no dusmām paņēmu un pārmetu viņu par plecam un uzkāpu viņam virsū lai viņš nespētu pakustēties.
Es - Jimin padod man zobenu!
Garbriels - b*e tu m***a!
Es - man žēl ir tevis. Esmu vīlusies.
Paņēmu Jimin zobenu un no visa spēka cirtu viņam sirdī. Viņš iekliedzās sāpes. Man acīs saskrēja asaras. Zinot ka tas zobens ar svēto ūdeni apliets mirst uzreiz. Iedūrusi Gabrielam sirdi ,uzgūlos virsū zobenam un asaras lija kā upes. Kuras atteicās pārtraukt līt .Kads pienāca pie manis un nocēla no viņa nedzīvā ķermeņa . Es apķēros ap stāvu ar savām asiņainajām rokām un uzliku tās uz Jimin pleciem.
Jimin- piedod man!
Es - tu jau nezināji .
Apķēru viņu un turpināju izliet savas asaras.
Jimin - vis būs kārtībā...
Es - sadedzini viņu!
Čukstēju viņam. Jo raudāšana man atņēma pietiekami enerģijas .
Ar vienu roku viņš mani apskāva un ar otru pārvērta lai sadedzinātu ķermeni . Izdarījis viņš apķēra un pievilka pie sevis klāt. Brīdī stāvējuši Jimin pie manas auss . Pieliecās un čukstēja.
Jimin -ejam mājās sirsniņ...

Ceru ka patīk šī daļiņa.
Gaidīšu komentārus .❤❤❤

Kritušais Eņģelis [Jimin ] (Labošanā) Место, где живут истории. Откройте их для себя