Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]

7.

Brīdi skūstijušies atrāvos no viņa. Viņš negribot pievilka pie sevis.
Jimin - teicu nesaki ne...
Viņš paskatijās manās acīs un apkāva.
Es - tev vajadzētu apģērbties.
Čukstēju viņam ausī.
Jimin - man patīk labāk šādi.
Viņš čukstēja ar smīnu uz lūpām.
Es - es negribu lai kāda no bandas ierauga tevi tādā izskatā.
Čukstēju uzliekot skūpstu uz viņa lūpām
Jimin - kāda ir greisirdīga.
Viņš pasmīneja.
Es - nemaz...
Jimin - neizvairies...es redzu tevi cauri ...sirsniņ...
Viņš uzlika uz manas pieres skūpstu.
Jimin - labāk ejam pēc drēbēm...savādāk šī sirds greisirdības dēļ jūdzas nost.

Es - nejūdzos gan!!!
Iespītējos un aizskarot viņa trenēto presi mazliet pagrūdu.
Jimin - tu esi cute... Un nesaki ka tev nepatīk!?
Es -  -_- 😑😑
Jimin - beidz nāc iesim savādāk kāda vēl nocopēs...
Viņš iemējās.
Es -😑😑😑
Viņš pienāca pir manis un uzlika uz manām lūpām skūpstu.
Jimin - tu taču to negribēsi ?
Es - es tevi ienīstu Park Jimin!!!
To pateikusi devos uz durvju pusi.
Jimin - Es tevi arī mīlu sirsniņ...
Viņš piegāja pie manis un vilka aiz rokas laukā uz savu istabiņu.
.
.
.
Pirmais ko viņš izdarīja, bija nosēdināja mani gultā un pats aizgāja pie skapja meklējot ko uzvilkt.
Viņš izvilka no skapja baltu džemperi, melnas ne tik pieguļošas bikses, cepuri, bokseršortus. Visa viņa darbības uzmanīgi vēroju. Sakot ar pargēbšanos līdz nākot pir manis.
Jimin - Kas tad noticis manai sirsniņai?
Viņš vēroja mani no augšas.
Es - aizdomājos.
Pieliku savas rokas pie acīm. Sajutu ka kāds notupjas pie manis un aizskar manas rokas. Pēc tam tās noņemot no manas sejas.
Jimin - kas noticis? .... Sirsniņ?
Viņš pieliecās tuvāk pie manas sejas.
Es - vienkārši ...nespēju aizmirst viņu.
Nemanāmi manas acis piepildijās ar asarām. Jimins to ieraudzija un ar īkšķi tās slaucija no maniem vaigiem.
Jimin - es tev jau teicu ka tas nebiju es.
Es -bet tas tik un tā sāp...kaut tas nebiji tu.. Tik dubultnieks...
Jimin - mums vajadzētu doties.
Viņš piecēla mani kājās un kopā devāmies uz Rap moster istabu pec mašīnas atslēgām ,lai varētu braukt uz skolu. Kur jau ir kādas 2 stundas notikušas. Atcerējos ka vel jaieiet pie tēva kabinetā.
Es - Jimin?
Jimin - m?
Es - es ieskreišu pie tēva kabinetā tu ej pie Rap moster pēc atslēgām.
Taisijos doties, bet viņš saķēra mani aiz rokas.
Jimin - sirsniņ... Mēs varam kopā tur aiziet.
Es - man, kas svarīgs viņam jāpasaka.
Un izrāvusi savu roku skrēju uz tēva kabinetu. Atpakaļ dzirdēju viņu sakam.
Jimin - nepazūdi...
Viņš devās tālāk iesākto ceļu.
.
.
.
Pieklauvēju pie kabineta durvīm.
- Iekšā!
Izdzirdējusi sava tēva balsi devos iekšā.
Es - Tēv? Kāpēc tu nevari man pateikt, kas ir mans brālis ?
Tēvs - Bella ... Tev tas pašai janoskaidro.
Viņš nolika uz galda atkal demonu vārdus kuri man šodien būtu jānogalina.
Tēvs - kāpēc nēsi skolā?
Es - aizgulējos ...
Paņēmu lapiņu un devos ārā, bez atbildēm.