Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]

16.

Gāju lejā pa kāpnēm uz pieliekamo. Atvēru vaļā durvis. Skatījos, kas labs. Ooo šprotītes  stāvēja plauktiņā. Aizgāju pie skapja uz izņēmu vienu burciņu. Apsēdos uz zemes, to ar grūtībām attaisīju un izņēmu vienu zivtiņu.

Uzēdīsim? Gribi?

Liku zivtiņu mutē.
Apēdusi ķeksēju ārā nākamo zivtiņu. Mm ņamii.😍😍
Kāds nāca uz manu pusi.
Tae - šprotes rijam?
Viņš nāca uz manu pusi.
Es - mhm..
Teicu nolaizot savus pirkstus uz kuriem vēl bija eļļa.
Tae - paklau piedod.
Es - nāc ēd ar manīm zivtiņas un tiks piedots.
Runāju ēdot zivtiņu. Viņš apsēdās man blakus.
Tae - cik ilgi te sēd un rij?
Paskatījos uz viņu pusi lēni gremojot un skatījos uz viņu ar poker face.
Es - tikko atnācu.
Ēdot teicu.
Viņš paņēma no manas rokas zivtiņu un to ielika mutē.
Es - ev tā bija mana!!!
Tae - mmm garda ...
Paņēmu jaunu zivtiņu, bet ilgi viņa netika manās rokās, jo atkal tika kādam mutē.
Es - cik zivtiņas man atņēmsi?
Tae - ammm...
Viņš pakasija zodu itkā domājot, kamēr es ēdu jeb riju šprotes.
Es - zini garšīgas.
Padomājusi teicu.
Tae - pēc šprotēm arī smirdi.
Viņš pasmaidīja ļaunu smaidu.
Es - es smaržoju,  ne smirdu.
Mēģināju taisnoties, piecelos kājas un izteipu galvu uz augšu.
Tae - riktīgi smird pēc zivīm.
Es - nesmird!
Tae - smird!
Es - nē!
Tae - jā!
Pēc piecām min.
Es - ne !
Tae - ja !
Es - ne !
Tae - ja!
Kāds ieskrēja pieliekajamā.
Yoongi - Uzvedeties ka zīdaiņi.
Es ar Tae saskatījāmies un paskatījāmies uz Yoongi ar nāvējošu skatienu.
Yoongi - bērni nomierienaties un Bella man ir sliktas ziņas.
Piegāju pie viņa.
Es - kādas?
Yoongi - Braens ir atvests ar nopietnām traumām un ir iespēja ka viņš ne.....
Nedzirdēju ko viņš tālāk runā sajutu tikai to ka es izskrēju milzīgā ātrumā no pieliekamā un skrēju uz slimnīcas spārnu.
.
.
.
.
Skrēju vēl bišķi līdz 567 palātai.

Bez nekādas atļaujas iebrāzos palātā. Nepamanīju ka skrienot esmu raudājusi. Piegāju pie gultas un pietupos pie guļošā ķermeņa. Saķerot tā roku. Manas asaras triecās gar maniem vaigiem kā upes.
Braens - Bella .... Piedod ka jāpamet tevi tik ātri, bet vēlos lai zini tas gredzens kuru tev iedevu. Tas lai paliek pie tevis. Simts gadus esmu dzīvojis un tas man noturēja pie dzīvības, bet tagad to sargā. Mans te ir padarīts un tālāk tev ir jādara manā vietā.
Apskāvu vecā vīra augumu, cik iespējāms tas bija.
Es - lūdzu nepamet mani.
Raudāju viņa segā, kur viņš mierīgi gulēja ar smaidu sejā.
Braens - es mīlu tevi princesīt.
Viņš savā čerkstošajā vīra balsī čukstēja un pameta pa visam. Viņš pameta mani pavisam. Asaru upes tecēja gar maniem sārtajiem vaigiem. Es raudāju.
Es - es tevi....
Čīkstēju viņa palagos. Kāds pieskārās manai mugurai.
Piecēlos un apskāvu stāvu.
Yoongi -kšš kšš...
Viņš veidoja apļa veida kustības pa manu muguru.
Kāds iebrāzās pa durvīm.
??? - Bellas jankundz mums ir sliktas ziņas.
Es - kādas?
Centos pēc iespējas mierīgāk paprasīt.
??? - Park jankundz ir......
Tālāk neklausījos un metos prom no palātas uz nākamo.
Apstājos pie durvīm un tās viegli atvēru. Gultā gulēja smagi ievainots Jimin. Jin kaut ko ap viņa sistēmu ķimirejās.
Es - kas viņam notika?
Centos neraudāt.
Jin paskatījās uz mani ar noraizējušos skatienu.
Jin - ja Jungkook nebūtu viņu izglābis viņš sen būtu noasiņojis.
Es - kas viņam stella nebija līdzās?
Centos nomierināties, jo šis vis bija man par daudz. Aizgāju apsēsties uz krēsla un dziļi ieelpoju un izelpoju.
Jin - viņam no mugurpuses uzbruka dēmons kamēr viņš vilka aizsardzības rūnas uz savas ādas. Ja nebūtu Jungkook dēmons būtu izdarījis savu.
Pamāju Jinam ar galvu un paskatījos uz viņu.
Jin - es nu atstāšu jūs vienus.
Viņš pameta palātu, palika tikai es un manas domas un viņa smagi cietušais ķermenis. Nemanāmi manas asaras lija pāri vaigiem un atstāja asaru pleķus. Viņš gulēja tik nekustīgi vienīgais, kas liecināja par viņa esanamabību ir viņa pukstošā sirds. Kura jebkurā laikā var apstāties. Piegāju pie viņa un notupos turēdama viņa roku. Cerēju ka viņš piecelsies. Viņa roka bija dīvaini silta. Domājot par siltumu turpat tupus pie Jimin aizmigu.