Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]

19.

Nejēga.
Pasmējos un gaidīju ka Jungkook iekāps mašīnā.
Drīz vien viņš arī atnāca.
Jungkook - zini ka tu tīrisi mašīnu.
Viņš smejoties kāpjot  mašīnā mani brīdināja.
Es - pasakies tam pedālim.
Sapūtos un iekārtojos tā, lai varu gulēt, jo pēdējā laikā nebiju pietiekami gulējusi.
.
.
.
Kāds mani purināja.
Es - vēl pusstundiņu....
Gūstot prom ar roku centos gulēt tālāk. Bet drīz vien atkal jutu ka mani kāds purina.
Jungkook - drīz varēsi gulēt.
Viņš maigi man teica purinot.
Jungkook - tu jau te gulēji saldi kādu stundu nu gan jākāpj laukā.
Es - nea...
Jungkook - es eju saukt Tae.
Dzirdot tikai vārdu piecelos momentā un izlecu no mašīnas skrienot uz māju pusi. Nopakaļ dzirdot Jungkook smejoties.

.
.
.
Tikusi pie istabas durvīm gandrīz atlūzu. Atvēru durvis. Gāju uz gultu un tajā iekritu. Atlūžot kā vecai plekstei.
.
.
.

??? - sirsniņ.
.
.

??? - celies...
Kāds tik pat maigā balsī čukstēja.
.
.
??? - man bez tevis ir vientuļi.
.
.

??? - beib celies
.
.
??? - neignorē mani
.
Joprojām kāds man čukstēja pie auss. Sajutu kaut ko slapju uz savas auss.
Manas acis momentā atvērās.
Paskatījos vai man izliekas un gulēju tālāk.
??? - sirsniņ...
Vai tomēr? Es jūku?
Atvēru lēnām acīs pretī man vērās jaukas acis. Kuras nevar aizmirst.

Es - oppa..
Apķēru viņu.
Jimin - mierīgāk beib.
Viņš čukstēja smīnot.
Es - es par tevi uztraucos.
Jimin - tad tomēr.
Viņš uzlika uz manām lūpām mazu neilgu skūpstu.
Atrāvās mazliet un lūkojas uz mani ar nopietnu skatienu.
Jimin - esi mana meitene.
Es - būšu.
Un uzliku uz viņa lūpām ilgu skūpstu.