Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]

23

Gāju uz ziemeļu spārnu, kur ir apmetušies mani apmācāmie.
Gāju uz viesistabu, kur bija jābūt vairākiem studentiem.
Iegājusi pie televizora sēdēja kāds pārīts kuri skupstijās. Tas man lika atcerēties par mani un Jimin, kad mēs skūpstāmies tik pat kaisli. Kaut viņš nesen aizbrauca man viņa pietrūkst. Viņa lūpas, apskāvieni, smiekli, jo īpaši tie jaukie smiekli no viņa mutes un tās spēcīgas aizsargājošās rokas. Gremdējusies atmiņās par viņu un gāju tuvāk pie abiem jauniešiem. Izdzirdējuši manu kurpju klaboņu beidza un nostājas taisni man priekšā.
??? - piedodiet mēs necerējām te jūs satikt.
Viņi abi centās taisnoties.
Es - turpiniet ko gribējāt, būtu labs pāris, bet ir jādomā arī par ēnu mednieku pienākumiem.
Pateikusi gāju uz istabiņu,  kas man bija tuvāk. Pieklauvēju maigi pie durvīm un iegāju iekšā.
??? - labdien Bella!
Uzsmaidīja man audzēkne.
Es - vispār jau labvakar! Lea tev ir brītiņš?
Ejot pie loga prasīju.
Lea - protams!
Es - Lea tu zini ka tu esi viena no manām mīļākajām audzēknēm. Takā līdz ar puišu aizbraukšanu uzdevumā man ir daudz vairāk darbu. Pasaki pārējiem kuri bija tai dienā un neklausīja mani. Rīt manā kabinetā pēc nodarbībām.
Lea - tiks darīts.
Taisījos iet uz durvju pusi.
Es - saldus sapņus!
Izgāju no istabas un gāju uz slimnīcas spārnu.
.
.
.
Gāju 10 min.
Aizgāju uz gradrobi uzvilkt balto halātu uzvilkusi piegāju pie māsiņas.
Es - ir kāds cietušais?
Māsiņa - ja, ir atvesti 5 mednieki. Lūk šeit ir saraksts ar to.
Viņa man iedēva piecas mapītes  un gāju uz 123 palātu.
Iegāju palātā, kur gulēja smagi cietusi sieviete. Nu jau ar mazāk nobrāzumiem mazs galvas satricinājums. Piegāju pie sistēmas kurš tecēja lēnāk nekā vajadzēja. Paātrināju tecēšanas ātrumu un atstāju palātu.  Devos uz nākamo, kur laikam bija vienā,  vairāki pacienti. Iegāju palātā,  kur kāds sēdēja gultā lasot kaut ko. Dažs labs guļot.
Piegāju pie meitenes kura lasīja grāmatu.
Es - kā jūties?
??? - labāk ... Cik ilgi man te jābūt?
Paskatījos papīros.
Es - tiksi pēc trim dienām ja nekas nemainīsies.
Teicu un noņēmu sistēmu, kur viņai tecēja ūdens ( aizmirsu ka to sauc ), lai viņa var brīvi darboties.
Piegāju pie blakus guļošā. Tas bija uz kādiem 16 gadiem vecs puisis.
Pārbīdīju viņa sirds sišanas ātrumu un temperatūru.
Es - viņš ir bijis pamodies ?
??? - ne, viņš jau te bija tad, kad es vēl te nebiju.
Es - skaidrs.
Spidināju puiša acīs speciālu lukturīti pārbaudot vai viņa acu zīlītes ir pietiekami lielas.
Pabeigusi gāju ārā no palātas. Pa ceļam noliekot laboratorijā sistēmas  ( nezinu īsti kā to sauc) un gāju uz pēdējo palātu, kur man japabūt.
Iegāju palātā abi stāvi gulēja. Pārbīdīju viņus un gāju prom. Noliku mapītes paredzētās vietās un gāju novilkt balto halātu.
Visu šeit padarījusi gāju darīt Rap monster darbus.
Gāju uz viņa klasi. Atslēdzu durvis un  iegāju klasē.

Aizgāju pie audzinātāja galda un paskatījos,  kas ir sarakstīts.
Viņš māca  trešdien līdz pat piektdienai. Bet tā viņiem no pirmdienas līdz sestdienai.
Nekas īpašs nebija jāsagatavo,  prezentācija daži klases uzdevumi un jautājumi. Paņēmusi no klases aizmugures pars grāmatas un kādu mapi, gāju uz klases izeju.  Paņēmu no galda lapiņu un devos ārā no klases aiz sevis aizslēdzot durvis. Institūtā pa visam ir 6 klases, kur māca ēnu medniekiem pamatelementus.
Gāju pa trepēm lejā uz savu kabinetu kurš ir arī Yoongi kabinets. Iegāju kabinetā un noliku visas lietas un gāju darīt tālāk. Izdomāju ka iešu uz leju /pagrabā pie elfu putekļiem. Izdarījusi to ko pagaišrez atvēru vienu kasti. Putekļi nebija šoreiz tik priecīgi, tapēc nodomāju nodziedāt kaut ko.

I want to breathe, I hate this night
I want to wake up, I hate this dream
I’m trapped inside of myself and I’m dead
Don’t wanna be lonely
Skatījos kā putekļi sāk dejot un turpināju.
Just wanna be yours
Why is it so dark where you’re not here
It’s dangerous how wrecked I am
Save me because I can’t get a grip on myself
Listen to my heartbeat
It calls you whenever it wants to
Because within this pitch black darkness
You are shining so brightly
Give me your hand save me save me
I need your love before I fall, fall
Give me your hand save me save me
I need your love before I fall, fall
Give me your hand save me save me
Give me your hand save me save me
Thank you for letting me be me
For helping me fly
For giving me wings
For straightening me out
For waking me from being suffocated
For waking me from a dream which was all I was living in
When I think of you the sun comes out
So I gave my sadness to the dog
Thank you. For being ‘us’
Give me your hand save me save me
I need your love before I fall, fall
Give me your hand save me save me
I need your love before I fall, fall
Beidzu dziedāt un puteklīši bija jau savās vietās tikai man atlika aiztaisīt kasti. Piegāju pie tās klāt un maigi aizvēru to.
.
.
.
Iegāju Hobie labrotorijā un paņēmu no skapja dažas grāmatas kuras man ir jāizlasa.
Tās nēsu atkal uz savu kabinetu nolikt, kuras pēc tam sākšu lasīt. Gāju uz ieroču noliktavu.
.
.
.
Atslēdzu vaļā un iegāju noliktavā iekšā. Pārbaudīju,  kas ir noliktavā. Vis bija savās vietās. Paņēmu lupatiņu un notīrīju leti,  kur liek šos ieročus. Te bija gan naži, zobeni un pa retam bija kāds automāts /stroķis. Visu pārskatījusi izgāju ārā no noliktavas un to aizslēdzu aiz sevis un gāju atpakaļ uz istabu. Iegāju istabā.
Iegājusi dziļāk istabā bija dīvains kapa klusums izskaitot manu kurpju klaboņu.
Iegāju dziļāk naksnīgajā istabā. Es pat netaisījos ieslēgt gaismu. Viekārši gāju dziļāk.
Uz palodzes stāvēja kāda kartiņa. Piegāju pie tās un sāku to lasīt. Tur bija tikai trīs nožēlojami vārdi. Kā...

Es tevi atradu.

Aiz muguras nāca lēni soļi. 
??? - sveika mīļā!
Tā balss kuru aizmirst nav iespējams.
Es - tu!?
Gribēju kliegt.
Es - tas vienmēr biji tu!!
Pagriezos un sastapos ar divām tukšām melnām acīm. Ar to pašu mednieku kurš iznīcināja manu dzīvi.
??? - es teicu ka vienmēr būsi mana.
Viņš smīnēja ar savu pretīgo smīnu. No kura var tik pat ātri slikti palikt kā no veca jogurta.
Es - tu zini ka tāda nēsu bijusi nekad!!
Uzkliedzu ejot uz viņa pusi.
??? - kas nu vairs nēsi mana līgava?
Viņš nākot ar atvērtām rokām uz manu pusi.
Es- . . .
Viņš jau bija pie manis un aizskāra ar roku maigi manu vaigu.
??? - tu esi tikpat skaista kā agrāk.
Viņš teica man acīs, velkot savus pirkstus līdz manām lūpām.
??? - un tik pat naiva.
Varēja dzirdēt viņa balsī reibumu. 
Es - varbūt esmu, bet tu nēsi tas.
??? - nēsmu...
Es - ko tu vispār atkal dari manā dzīvē?!
Kliedzu asarās uz viņu nokratot viņa roku no manām lūpām.
Es - saki... Saimon!?!
Saimons - es... Tevi mīlu un tādēļ man vajadzēja tevi atrast un iegūt sev..., bet.....,bet tu ar to kuces dēlu pisies! Ka man vajadzēja viņu novākt no ceļa.
Es - ko tu viņam izdarīji?
Prasīju ar lielāko vienaldzību un apslēptām dusmām.
Saimons - es?  Neko.
Viņš tēloja ka neko nezin.
Pieskrēju pie viņa klāt un ieķēros viņam rīklē, to stipri turot.
Es - saki! Vai arī mirsi..
Viņš itkā to gaidītu visu mūžu  nepretojās man.
Saimons - dari tā un tu to nezināsi...
Viņš bez elpas to sacīja.
Iekšā man parādījās ļauns smaids kā nekad.
Tiešām ļauns.
Smaids.
Ļoti ļauns.
.
.
.
.
S
M
A
I
D
S