Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]

14.

Tikuši līdz institūtam es ar brīvo roku centos atvērt durvis. Kas man arī ar mocībām iznāca. Iegājām abi institūtā, Jimin mani nesa uz virtuvi. Nosēdināja uz letes un piegāja pie kāda skapīša izņemot aptieciņu.
Es - Jimin mēs esam taču ēnu mednieki.
Jimin - ak sirsniņ te arī glabājās stellas.
Viņš atvēra kastīti un izņēma no tās stellu. Tās aso galu pielika pie manas ādas un viegli vilka pa manu ādu izcilās rūnas. Kāja mazliet smeldza dēļ stellas, bet drīz vien tika rotā ar Jimin rotājumiem. Jimin paskatījās uz savu darbu un uzlika skūpstu uz manām lūpām. Lēnām viens no otra atrāvies.
Jimin - nāc man tev jāparāda ko es daru ikdienā.
Viņš padeva savu roku uz manu pusi. Nolēcu no letes un ieliku savu plaukstu viņējā. Jimin sāka man vilkt prom no virtuves. Kādu brīdi klaiņojam pa mājas gaiteņiem. Gājām daudz zemāk nekā pati mājā ir. Sāka palikt mitrāks gaisma arī ik pa brīdim izdzisa iedegās. No bailēm kuras man rādīja šīs telpas pieķēros pie Jimin rokas, lai kaut mazāko drošības sajūta justu. Tikām abi līdz kādām lielām metāla restotām durvīm. Jimin atlaida savu roku un gājā atvērt durvis. Viņš pielietoja spēku lai ataisītu cikstotašās durvis.
Jimin - sirsniņ ej pirmā
Viņš teica un paverot durvis aicināja.
Es - labāk tu.
Centos atturēties no piedāvājuma.
Jimin - labāk ej tu negribētu sajust par kājām žurkas un dzirdēt čukstus.
Es - Jimin biedz mani biedēt.
Viņš pasmējās par mani un deva man roku. Ieliku savu plaukstu tajā un devos iekšā mazajā telpā. Kurā bija arī jūtams mitrums. Iedegās mazs gaismas avots, kas diž ko neizspīdēja. Tālumā var redzēt lielas no koka aizrestotas kastes, ja to tā var saukt. To bija pa pilnam.
Es - kas ir tajās kastēs?
Jimin pienāca pie manis un no mugurpuses samīļoja.
Jimin - tur? Tie ledusskapji? Tur ir lielā daudzumā feju putekļi. Mēs viņus nedrīkstam ņemt tas var mūs nogalināt.
Viņš čukstēja man pie auss.
Es - un kādēļ tad viņi ir šeit?
Jimin - viņi ir šeit, jo fejas uzticas mums. Viņiem uzbrūk, tādēļ ja kas notiek viņi būs institūtā, un izmantos šo puteklīšus.
Es - un tad, ko tu dari šeit?
Jutu Jimin smīnu uz lūpām.
Viņš pieliecās pie mana kakla. Dažās vietās noskūpstot.
Jimin - atverot vienu no tām kastēm viņas sāk bēgt, man ikreizes, kad atnāku jāsniedz savā veidā mīlestības.
Viņš skūpstot manu kaklu teica.
Es - unnn. Kā tu tooo da ri ?
Centos pēc iespējas mierīgāk pateikt, bet tas nebija iespējams.
Jimin caur maigiem skūpstiem - jaukiem vārdiem, smaidu.
Man uz sejas iezagās mazs smaids kuru viņš ieraudzīja.
Jimin - tāpat kā tev tagad.
Es nosarku. Viņš mani pagrieza pret savu skatu ieskatīdamies manās acīs un uzlika savas maigās lūpas uz manām ievijot neaizmirstamā dejā. Lēnām viens no otra atrāvies. Jimin mani lēnām aiz rokas veda pie kādas kastes. Atnakusi ar Jimin. Viņš lēnām vēra vaļā vienu no visām kastēm. Jimin atnāca pie manis un apskāva. Brīdi stāvējuši,  kas zilgans cēlās augšā. Tie bija tie puteklīši, par kuriem Jimin man tikko stāstīja.
Jimin - tagad vēro viņu darbības.
Viņš smaidot teica. Putekļi atvēra vēl kādas kastes no kurām arī cēlās augšā. Viņi sāka tāda kā dejā dejot un veidoja kādu grammu. Tur bij divi cilvēki un kāda istaba. Tie bijām mēs, šai istabā. Zilganie feju puteklīši maigi čukstēja vedojot mums gaismu vis apkārt.
No laimes es pielicos Jiminam pie lūpām un aizskāru tās. Jimin skūpstu padziļināja un es iebraucu viņa mīkstajos matos. Lēni atrāvušies paskatījāmies puteklīšu virzienā kuri darīja to ko mēs. Fonā sāka skanēt kāda dziesma. Tas visu padarīja romantiskāku. Jimin pat bija pārsteigts par mūziku fonā.
Jimin - vai mana princese nāks uz deju?
Viņš paklanījās kā dželtelmenis ar roku priekšā.
Es - protams manu princi.
Paklanījusies ieliku viņa plaukstā savu. Viņš abas rokas uzlika uz mana gurna, es abas gar viņa kaklu, lai varētu vērot viņa skaistās acis, lēni abi dejojām tās ritmā. Man nekas nebija vajadzīgs kā viņš.

Čau mīlīši Em ceru ka patīk mana murgainā daļa kuru nevarētu nosaukt par murgainu,bet vienalga ceru ka jūs viņu izbaudījāt tāpat kā es. 😘😘😘

Es nevaru neielikt kādu no viņa bildēm. 😍😍😍❤❤❤😘😘😘