Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]

13.

Lēnām piecēlos no sūnām un piegāju pie Bambam.
Es - tu man pietrūki, bet ir viens bet. Man jādara tas kas ēnu medniecei pienākas.
Bambam - es to nemaz negribu.
Viņš centās taisnoties.
Es - Bambam es gribu pēdējo apskāvienu no tevis.
Piecēlusies no sūnām ar joprojām sāpošo kāju pavēru viņam rokas vaļā. Zināju ka tā ir pašnāvība.
Bambam - tā ir pašnāvība.
V

iņš bēdīgi teica skatoties manī.
Es - kaut vai tu esi dēmons tu būsi mans labākais draugs. Es esmu ar mieru arī ar šo.
Man nolija pārs asaru.
Bambam - es to nedarīšu!!!
Nu jau viņam arī tecēja asaras.
Es - tu ļoti labi zini ka kādam no mums vajadzēs mirt.
Bambam - tad lai es tas esmu.
Viņš nu jau čukstēja.
Es - ne...
Es centos pasmaidīt viņam un atvēru, jo plati rokas.
Viņa rokās parādījās uguns kuru ik pa laikam nodedzināja savās rokās.
Bambam - es to nespēju...
Es - izdari to ...
Piegāju pie viņa, bet sajutu smagu triecienu un tiku pie zemes dzirdot tik smagu kliedzienu. Paskatījos Bambam mocījās dēmona sāpes. Pieskrēju pie viņa klāt ar sāpošo kāju.
??? - Bella nē!!!!
Kāds kliedza no mugurpuses.
Pieskrēju pie Bambam. Viņa asinis sāka tecēt pa visu ķermeni.
Es - Bambam lūdzu nē!
Viņu ieguldīju savā klēpī un centos no kaut kā pasargāt. Manas asaras triecās gar vaigiem. Viņa asinis sārtoja manu ķermeni.
Bambam - es..... Vienmēr...... Būšu..... Tev....... Blakus......
Viņš centās pateikt sāpēs.
Es - Bambam nē!!
Noliecu savu galvu pie viņa krūškurvja un raudāju. Viņa ķermenis pazuda smalkos putekļos. Paliku kādu brīdi ceļos raudot.
Kāds pienāca pie manis un ievilka siltā lāča apskāvienā. Smarža bija pazīstama tā piederēja Jimin.
Es - vismaz viņš nemira no manas rokas.
Šņukstot teicu Jimin krūškurvī.
Jimin - es nebūtu pieļāvis ka tu aizej.
Viņš mani cieši apskāva un mazliet atlaižot tikai mazliet, lai varētu saņemt skūpstu uz lūpām. Tad tas arī notika viņas bija uz manām.
Lēnām attapāmies viens no otra. Ieskatījos viņam dziļi acīs un devu mazu smaidu.
Jimin - par ko sirsniņ smaidi?
Es - par tevi...
Pieliekusies viņam pie auss čīkstēju.
Jimin - sirsniņu es par tevi uztraucos.
Viņš čukstēja pie manām lūpām. Kuras gribēju sev.
Es - Jimin?
Jimin - ja sirsniņ?
Es - es tā domāju... Ka mums vajadzētu doties...
Jimin - no kura laika tad mums?
Viņš ar smīnu uz lūpām man jautāja.
Es - zini es daudz domāju un tā ir viena no manām visām domām.
Jimin - un ko tu vēl domāji?
Viņš gribēja zināt.
Es - zini es tev vēlāk to pateikšu. Nu gan laiks doties.
Jimin piecēlās un padeva savu roku. Saņēmusi to savā tiku ātri pavilkta augšā. Centos nostāvēt, bet kāja tik ļoti smeldza ka nokritu atpakaļ sūnās.
Es - es nevaru pastaigāt.
Viņš pieliecās pie manis.
Jimin - sirsniņ... Apķeries man ap kaklu.
Darīju  to ko viņš lika. Uzmanīgi vienu pēc otras apliku viņam ap kaklu. Jimin piecēlās turot mani līgaviņā nēsa uz instūtu.
Es - Jimin tev ir stella līdzi ?
Jimin - palika istabā...
Viegli pamāju ar galvu un apskāvu viņu.