Dēmona iegriešanās... Pirms 1h. Grasoties nogalināt Jungkook.
- adod man gredzenu.
Viņa briesmoņa balsī pavēlēja.
Es - sapņo.
- tavs brālis var ilgi neizdzīvot.
Es - tavi vārdi ir kā putekļi man...
Teicu nosvērta balsī, Jungkook centās tikt ārā no viņas ķepnām.
Durvis tika momentā atvērtās ar troksni un pa tām ieskrēja V, Yoongi, un Hobie.
Viņi visi skrēja uz mūsu pusi ar kādiem ieročiem.
??? - vēl tuvāk nāksiet viņš mirs...
Viņi momentā apstājās izmantoju iespēju un ar pātagu iesitu viņai pa roku Jungkook nokrita pie zemes. Darbojos tālāk sitot ar pātagu viņas ķermenim. Centos viņas kliedzienus apslāpēt, jo to viņa izmanto, lai upuris padodas viņam. Puiši bija lielākās briesmās. Nu viņa sauca pie sevis. Ar pātagu centos sist pa visām iespējām vietām. Viņa joprojām neciešami kliedza. Centās ar savām ķepnām mani aizķert, viņa visās reizēs bija par lēnu un dabūju kādu sitienu. Drīz vien viņa sāka mirgot un izgaisa smalkos putekļos. Acu priekšā.
Puiši atjēgušies piecēlās un nāca uz manu pusi.
Yoongi - sīkā es par tevi uztraucos.
Viņš pasita pa manu plecu.
Es - viņš jau bija tas kurš mani te atvilka.
Ļauni pasmaidīju uz Jungkook pusi.
Jungkook - es... es..... piedod....
Viņš sāpēs teica.
Es - Hobi padod stellu!
Pakliedzu Hobi drīz jau mazā asā lietiņa lidoja pie manis.
Es - paldies.
Uzsmaidīju viņam un pievērsos Jungkook.
Jungkook - ko.... tu .....darīsi?
Es - agh esi vīrs... Tev ir jāuzliek rūnas...
Piegāju pie viņa.
Es - es nekožu...Viņš skatījās uz mani itkā man neuzticētos. Paņēmu uzmanīgi viņa roku un uz tās vilku uzmanīgi rūnu. Vilku ļoti uzmanīgi līdz pat kaklam, jo pie tā viņa viņu turēja. Kad rūnas bija pabeigtas. Novērtēju savu mākslas darbu un piecēlos. Tie mazliet iespīdējās darot savu darbu.
Es - nu ko bratan ja esi tāds. Iesim prom no šejienes man vaig ieiet pa jaunu dušā. Tev vēl ir jāiet pārbaudīties.
To pateikusi taisījos iet ārā.
Jungkook - ir vajadzīga palīdzība.
Viņš čukstēja.
Piegāju pie viņa un uzrāvu viņu uz kājām.
Es - nu gan ejam. ... Es pie stūres!
Nekliedzu un skrēju uz mašīnu puiši vēl kaut ko pārbauda un brauks. Dzirdēju smagus soļus aiz manis paātrināju skrējienu līdz mašīnai.
Jungkook - nekā nebūs!
Viņš kliedza nopakaļ.
Es - bračiņ tu neapsteigsi mani!
Kliedzu gandrīz tiekot pie mašīnas, bet tiku pagrūsta.
Es - agh....
Norūcu. Jungkook skrienot pasmejās.
Jungkook - šodien tev nespīd...
Viņš parādīja man mēli un ielēca mašīnā.
Es - Bērns...
Nomurmināju.
Piecēlos bet es jau atkal sajutu kādu smagumu virsū.
Teahjung - Čau!
Viņš uzlecot virsū rotaļīgi pasveicināja.
Es - Tae!!
Viņš pasmējās man esot uz muguras.
Teahjung - mmm.... Tepat ir ērti...
Viņš kaut kā pagriezās uz manas muguras guļot.
Es - tu.... Kritīsi... !
Nekliedzu viņam pie auss un drīz viņš arī nokrita no manas muguras dubļos.
Paskatījos uz viņu un turēju vēderu smieklos.
Teahjung -ev nav smieklīgi!
Viņš piecēlās.
Teahjung - kā būtu ar apskāvienu?
Viņš ļauni smaidīdams nāca uz manu pusi. Noraidoši pamāju galvu un ar katru soli atkāpos no viņa.
Es - Tae !
Viņš pie manis nu jau skrēja nu man ir sūdi. Skrēju no viņa prom. Negribēju būt netīra. Yoongi, Hobie un Jungkook smējās pie mašīnas.
Nepagāja mirklis ka tiku parauta uz atpakaļu un apskauta.
Es - Tae!!!
Iekliedzos. Tae kā maija saulīte smaidīja apķerot mani.
Nu biju netīra.
Teahjung - esam kviti...
Viņš rotaļīgi mani apskāva.
Nu pagalam netīra.
Atmūķējos kaut kāda veidā un skrēju uz mašīnas pusi.
Es - nejēga!!!
Kliedzu skrienot. Viņš skrēja man pakaļ. Pieskrēju pie puišiem.
Es - palīdziet!
Kliedzu.
Hobi - pati tiec galā...
Viņš mani atgrūda, kad taisījos kāpt mašīnā.
Yoongi - viņš skrien pie tevis.
Opā man ir.... Galīgi sūdi...
Un tiku iekļauta siltā lāča apskāvienā, bet drīz pēc tam mani kutināja Tae.
Teahjung - nu ko tagad teiksi?
Viņš kutinot man prasīja.
Es - ttttu.... Bbbuuuusssi.... Llliiiiiiķkkis!
Caur smiekliem kliedzu.
Teahjung - tas nu gan nebija tas ko gribēju...
( es nevarēju šo neielikt viņš ir tik cute)
Es - aaaaa.... Kkkooo..... Tttaaaddd..... ttttuuuu.....grrribbbiii?
Caur smiekliem prasīju.
Teahjung - vot... Buču...
Es - mmmaaannaa sssiirds pppieeeder citam... Laaabaaak nooo smiellkliiem mmirstu....
Jungkook - izdari labāk.... Savādāk es vairs nevaru...
Viņš caur smiekliem teica.
Es - llllaaabbbiii ..Viņš uz brīdi aiztaisīja acis un gaidīja taču es ātri aizskrēju uz mašīnu un tās aizslēdzu.
Čau mīlīši ceru ka jums patika lasīt šo daļu tāpat kā man rakstīt. 😘😘❤❤❤
YOU ARE READING
Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]
Mystery / Thriller- kāpēc tu tā dari? Neredzi ka man sāp? ar asarām kliedzu viņam... - piedod sirsniņ... Viņš spēra soli uz manu pusi. - piedod? bet ne šoreiz paņēmu ieroci un tēmēju uz sevi... - nedari to lūdzu man. Viņš skrēja pie manis, cik ātri vien spēja, p...