Tikuši mājas bez sarežģījumiem. Skrēju ar Jin uz mājas pusi. Precīzāk uz divām iespējamām vietām.
Es - Jin ej pārbaudi vai viņa nav kabinetā! Ziņo ja ir.
Skrēju uz mūsu istabu, kur viņa uzturās. Ieskrējis viņas nebija. Mani piesaistīja palodze. Piegāju pie tās. Te pirms tam kāds ir bijis. Kāds ienāca iekšā istabā.
Jin - viņa kabinetā nav.
Es - atnāc.
Pasaucu viņu vai viņš zin kas te ir bijis.
Jin - Jimin k... Tā sieviete nemeloja..
Es - nejau to es tev prasīju.
Paņēmu rokās kartiņu, kas stāvēja nomesta pie zemes.
Atvēris to.
Es tevi atraduKāds to rakstīja vīrieša rokrakstā.
Es - mums viņa ir jāatrod.
Teicu izskriedams no istabas.
Jin - Jimin pagaidi!
Apstājos pie durvīm.
Jin - te ir kāds...
Viņš čukstēja. Un tad es dzirdēju aiz muguras smagus soļus.
??? - tad tu esi tas kuces dēls ar ko viņa pisās?
Manī dumas virmoja, ka biju gatavs iet un nolikt pie vietas.
Es - pag tad, tu esi tas Saimons?
??? - protams un tagad kā esi šeit,
mirsi
un Bella būs mūžam mana.
Viņš gardi iesmējies nāca uz manu pusi. Ar ko asu.
Es - viņa nekad nav bijusi tava!!!
Uzkliedzu un metos ar zobenu uz vampīra vai arī mednieka pusi.
Triecu zobenu smaili pret viņu.
Taču visu laiku viņš man atvairīja.
Jin - koncentrējies!
Viņš kliedza cīnoties ar kādiem citiem melnā ģerbtajiem vīriem.
Kāds ar blīkšķi ielauzās iekšā zināju ka nevaig skatīties uz durvīm, jo viņš izmantos manu novēršanos. Sajūtu uz savas plikās ādas dūrienu un zemi, taču vairāk nesajutu.
Yoongi - teicu sīkais es bez tevis neiešu.
Viņš cīnoties ar Saimonu teica un tad tas notika. Viņš viņu nogalināja taisoties man durt.
Pārējie vampīri pazuda. Yoongi sadedzināja Saimona ķermeni un iedēva man stellu kura man izkrita laikā kad cīnījps ar to pretekli.
Vilku rūnu krūšu daļā. Beidzis apgūlos pie zemes. Atvieglojumā.
Yoongi- Jimin tev jānāk man līdzi.
Bella ir briesmās. Jungkook ar Taehyung nezin ko darīt.
Piecēlos kājās pie reizes notīrot bikses.
Es - labi dodamies.
Jin - mums ar šiem ieročiem pietiks?
Es - ja, aiziet ejam.
Izskrējām no instūta ārā un iesēdāmies Yoongi mašīnā.
.
.
.
Tikuši pie norunātās vietas izlecām no mašīnas un skrējām kāda pamestā ēkā. Tālāk dzirdēju klaigas, kas ik pa brīdim sāpēja un čalas pa brīdim kuras dzirdēju.
Yoongi - viņi ir uz šo pusi.
Viņš teica pa brīdim velkot mani aiz rokas. Kā mazu bērnu. Tālumā dzirdēju Jungkook balsi.
Jungkook - ko tas idiots ir sastrādājis!!!
Viņš gausās laikam uz mani.
Tikuši apradu ar īsto situāciju. Viņi bija apsēdušies pret sienu un kaut ko prātoja. Jungkook dusmās skraidīja šurpu turpu.
Mana mīļā.
Mīļā.
Gulēja nekustīgi asiņaina pie zemes sarkanā kleitiņā kura nu bija asinīs Tae skavās. Nemanot man notecēja asaras un ar katru brīdi dusmas auga pašam uz sevi. Skrēju visā ātrumā pie viņas. Tomēr viņa vēl mazliet elpoja.
Ļoti vārgi.
Viņai sāpēja.
Bella - Jimin.
Es.... Mīlu...... Tevi....
Viņa knapi čukstēja un viegli saķēra manu plaukstu savā.
Izņemu stellu kuru viņa bīdīja vārgi prom.
Es - tu mani nepametīsi.
Čukstēju asarās kuras man tecēja pāri vaigiem.
Bella - Mēs.... Šo abi izturējām...
Viņa čukstēja.
Es - ne, ne mēs šo vēl izturēsim.
Čukstēju viņai saķerot abas, viņas rokas kopā pieliekot tās pie savām lūpām.
Kāds pieskrēja klāt.
Jin - Jimin viņa ir smagi cietusi nezinu vai viņa izdzīvos. Viņa ir sarijusies daudz dēmona asinis. Mums viņa jāved pie elfiem.
Viņš teica.
Es - redzi mīļā tu dzīvosi.
Centos pasmaidīt kaut mazliet.
Tae - Jimin viņa trīc...
Viņš salūzis man teica.
Es - iedod savu jaku.
Yoongi - ņem...
Viņš pienāca pie mums un iedēva savu ādas jaku kuru apsedzu Bellu.
Pārcēlu Bellu uzmanīgi no Tae ceļiem pie zemes. Paņēmu viņu līgaviņā un nesu uz mašīnu puiši nāca nopakaļ. Jungkook atnācis jau grasījās man brukt virsū taču viņu apturēja Rap monster.
Rap monster - būs labi ja tu nomierinātos.
Viņš teica uz Jungkook.
Jungkook - viņa dēļ es zaudēšu māsu!!!...
Viņš ar asarām acīs centās tik vaļā no Rap monster skavām, taču pēc tam raudāja uz Rap monster pleca.
Hobie pienāca pie mums un nostājas blakus Jin.
Jin - zinu ka ir grūti, bet mums ir jābrauc kamēr nav par vēlu.
Visi iekāpām mašīnā. Skatījos visu laiku uz Bellas smalko ķermeni kura bija asinīs un taisījās gulēt.
Es - neguli sirsniņ.
Viņai maigi aizskāru lūpas.
.
.
.
Pēc mazas braukšanas pie elfu meža. Izkāpām no mašīnas un turot Bellu līgaviņā nesu. Visi uz mums dīvaini saskatījās, citi sačukstējās un daži vienaldzīgi gāja garām.
Kamals - Jimin, cik jauki tevi šeit redzēt!
Kāds gados vecs vectētiņš nāca pie mums smaidīdams. Redzējis kā neviens no mums nesmaida palika nopietns.
Es - Kamal, viņa mirst lūdzu glāb viņu.
Teicu raudot.
Kamals- nu nes šurp.
Viņš gāja uz kādu, tādu kā būdiņu. Iegāju ar rokās cenšoties neiemigt
Bellu.
Kamal - noguldi viņu šeit.
Viņš noteica un es prātīgi noliku Bellu uz mīkstā pamata, cik nu tas mīksts bija. Viņš piegāja pie viņas.
Kamals - viņai ir drudzis... Man vajadzēs no katra kādu svarīgu priekšmetu, tad izredzes viņai izdzīvot.
Viņš nosvērti teica uzliekot ko mitru uz viņas galvas.
Sāku prātot, kas man ir mīļākais priekšmets. Vienīgais, kas tā ir Bella. Man neko citu nevajag. Ka viņu sev blakus.
Viņa sāpes centās pieliekties taču es pieskrēju pie viņas un izdarīju to viņas vietā.
Izņēmot no garā zābaka pātagu. Tā viegli iegūtās manā plaukstā.
Bella - ņem.
Viņa čukstēja vārgi smaidot. Pasmaidīju viņai pretī un uzliku skūpstu viņai uz pieres. Noliku pātagu uz galdu pārējie sekoja manam piemēram noliekot, kādu tuvu lietu un Bella savienota ar tiem. Visi ka kāda šausmu filmā, kur izsauc garu, sadēvāmies rokās un runājam kādus vārdus. No Elfa ādas, kas iztarojās un tas pats iztarojās no Bellas ķermeņa, kas tika pacelts gaisā no gultas kurā viņa tika ieguldīta.Sveiki susuriņi man ir jums interesants uzdevums ja gribat nākamo daļu.
Tur kur tie kometni jāraksta tur jūs rakstīsiet doto uzdevumu.
Tātad uzdevums.
Cik dziesmas un to nosaukumi tu redzēji/lasīji? Var būt arī citi solisti, bet es būtu priecīga ja būtu no BTS.
Mazākais ir 10 no 34.
Ja būs mazāk tad daļa kādu laiku nebūs, bet ja būs vairāk par 20 no 34 daļa būs jau šodien.
Veiksmi. 😘
YOU ARE READING
Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]
Mystery / Thriller- kāpēc tu tā dari? Neredzi ka man sāp? ar asarām kliedzu viņam... - piedod sirsniņ... Viņš spēra soli uz manu pusi. - piedod? bet ne šoreiz paņēmu ieroci un tēmēju uz sevi... - nedari to lūdzu man. Viņš skrēja pie manis, cik ātri vien spēja, p...