Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]

11.

Viņš uzlika uz manām lūpām savu pirkstu.
Jimin - nesaki neko..
Tae - Jimin tev jāizstāsta viņai...
Viņš aizgāja nomazgāt traukus kurus izmantoja un devās prom.
Es - par ko ir runa? Jimin?
Viņš mani apskāva un sāka elpot manā kaklā.
Jimin - sirsniņ....lūdzu nomierinies....
Viņš čukstēja pie mana kakla,  kas bija arī patīkami nemanāmi manas rokas atradās uz viņa preses. Agh... Es laikam esmu sarkanāka par sarkanāko tomātu.
Jimin - tu esi cute...
Viņš čukstēja savā seksīgājā balsī, ja viņš tagad mani neturētu sen būtu nokritusi no kauna pie zemes.
Jimin - sirsniņ. ..es gribēju tev pateikt... Vai tu būsi mana meitene?
Es - Jjjiinmin .....es nezinu.
Viņš atrāvās no manis un ieskatījās manās acīs pieliecoties mazliet uz priekšu saķerot abus plecus kopā.
Jimin - es nespēju vairs izturēt tikai pārs skatienu un draugu pārmīti vārdi. Es gribu tavas lūpas sajust uz savām ik reizes un no tavas mutes dzirdēt to trīs nozīmīgos vārdus. Man ir apnicis būt tikai draugs. Bella! Es mīlu tevi!
Es - tu mani nemīli tu tā mierini sevi, es vairs nēsmu tā, kas bija pirms 2 gadiem. Piedod Jimin..
Centos viņu pagrūst, bet tas bija veltīgi priekš mums abiem.
Jimin - Beidz mani atrgūst. Es zinu kaut,  kur dziļi ir mana Bella.  Tikai beidz mani atgrūst. Tikai šoreiz, šo vienu reizi.
Viņš ar sāpju acīm skatījās uz mani.
Es - Jimin es tiešām nezinu.
Negaidīti mūsu lūpas ietriecās vienas otrā. Atkal sajutu viņa lūpas uz savām. Lēnām atrāvāmies viens no otra, bet es negribēju vērt  savas acis vaļā  un tiku iekļauta siltā lāča apskāvienā.
Jimin - Tu būsi mana es apsolu.
Viņš apķēra mani ciešāk.
Jimin - tikai tagad es nevarēšu būt ar tevi man ir uzdevums, pēc tam es pavadīšu ar tevi laiku cik daudz vien iespējāms.
Es - kādā uzdevumā?
Gribēju zināt, jo J-hope man neko neteica par to.
Jimin - tas noslēpums sirsniņ.
??? - čau visiem!
Paskatījos uz viešņas pusi.
Es - čau Izabella.
Uzsmaidīju viņam un centos dabūt no sevis Jimin rokas, bet bez panākumiem.
Izabella - Bella. Em Rebeka šorīt cīnoties atkal nokļuva slimnīcas spārnā.
Es - Agh. Ar ko atkal?
Izabella - saindējas ar krustojuma dēmona asinīm.
Es - kurā palātā?
Izabella - 345.
Es - mans tēvs to zin?
Izabella - nē, bet taisījos.
Es - takā man tāpat jāiet tur es pateikšu viņam.
Uzsmaidīju viņai siltu smaidu.
Izabella - paldies.
Viņa priecīga pieskrēja pie manis un ignorējot kā kāds mani vēl tur apskāva. Es pie sevis ļauni pasmaidīju, jo uz brīdi tiku prom no Jimin.
Es - paldies.
Viņai iečukstēju ausī,  viņa sapratusi par ko es viņai pasakos pamāja smīnot ar galvu.
Izabella - vēl kas (viņa palika nopietna) Sebis lika tev pateikt ka rīt ierodas viņa vecāki un ka viņš uz trim nedēļām brauc pie viņiem.
Es - labi es pie viņa vēl ieskriešu man daži vārdi ar viņu ir jāpārmij.
Taisījos iet un darīt savus darbus bet dzirdēju kādu iekliedzmies.
Izabella - Bella! !!!
Un es ieskrēju kādā. Cietā lietā auč.
Yooingi - Hello!
Viņš noguris teica.
Es - a tas esi tu Yoongi.
Taisījos iet tālāk savās darīšanās, bet ir vienīgs bet.
Yoongi - Y/N. Tu zini ka tev ir kaut,  kad jāienāk pie manis.
Es - ja es to ļoti labi zinu. Kāds savārījis kaut ko no maniem apmācītajiem ?
Suga - diemžēl(kā man tas vārds biedē) .... jā...
Es - kurš?
Suga - tie paši un vēl pieci.
Es - Agh ...labi
Un te ir tas bet, visiem no manis ko vaig.